Alice? Who the fuck is Alice?

Tā esmu laukā no gultas, man jau sāka likties, ka tas šodien vispār nenotiks! Nesaprotu kā var justies tik draņķīgi, ja esmu gulējusi 14h un neesmu ieņēmusi neko no ''Tīrā ūdens'' dzimtas...

Lai nu kā, man sāp visas maliņas, atskaitot kājas(WTF?:D) kurām obligāti vajadzētu sāpēt, jo es vakaru pavadīju nepārtraukti lēkājot uz 7,5cm papēžiem:D Anna, kāpēc tu man teici, lai lēkāju kamēr nejūtu zemi zem kājām, mājās nākot tieši tā arī bija:D Neatceros nevienu tik foršu diseni, ja neskaita to pirmo, kuras laikā bijām mazi, satrakojušies piektklasnieki, kas nevarēja izturēt līdz galam;) Skatoties pasākuma oficiālo daļu-un es nebūt visu laiku nerēcu par Supersniegbaltītes guļamistabu un Faituša radniecīgo matu dvēseli, tikai gandrīz visu-iedomājos par to, cik ļoti esmu apmierināta ar saviem draugiem, tikai tāpēc, ka agrāk nebija savākusies šī kompānija, mūsu klase man nepatika. Tagad viss liekas tik sasodīti foršs, un 9. klases beigas mani nebūt nešausmina ar eksāmeniem, man bail par viņu zaudēšanu. Šausmas pārņem, ja padomā ko tikai katrs no viņiem man iemācījis...grāmatu varētu uzrakstīt:D
Par to iemācīšanu tagad, protams, nerakstīšu, bet dažas pateicības man ir...Paldies:
AVON konsultantei par brīnišķīgo ādas kleitu ar visiem tautas deju atribūtiem, kaut gan viņas pašas tur nebija:D
Laumiņai par aktīvu dejošanu un VIŅA atvilkšanu uz balli;)
Elfam par pamošanos beigās(bikšturi, kas gan cits:))
Veronikai par sētas krančiem un ''Poker face'':P
Vecim par ietresīšanu(rofl)
Ingeborgai ar Briedi par brake-dance priekšnesumu(rock)
Pārējiem Ziemasvētku dalībniekiem, par kuru eksistenci īpaši komentāri netika izteikti(finger)
Tūsnēi par to, ka viņa netupēja malā, bet nāca kopā ar mums palēkāt un ar mani parūkt kādu meldiņu(vai tad nebija forši redzēt, ka kreklu viņam nafig un brēkt ''Here we go''?)(happy)
Salātiņam par foršo izskatu un nosplēpuma atklāšanu par brāli, kurš trenējas pie spoguļa8-)
Kātelim R par dīlera žaketi]:)
Delfīnam par ātrajām atbildēm radniecīgajai matu dvēselei(doh)
Inesei par tantiņu un to, ka viņa vienmēr mūs visus aizvelk dejot, un smukajām kurpēm, protams!(wasntme)
Martai par oficiālās daļas uzlabošanu(party)
A klases meitenēm un vienam džekam par aktīvo dejošanu ar mums(un izturīgajai Evijai it sevišķi)(mm)
Un visbeidzot-Paulai, kura bija kopā ar mani visu vakaru, atsevišķas pateicības nevaru izlasīt, jo bija pārāk daudz jautrības, nu ja nu vienīgi par plīvojošo kleitu...8-
Šī rīta pateicības:
Simonai un Annai par tām pašām problēmām(istabas tīrīšana, dēļ vecāku tusēšanas un ilga gulēšana)(wave)

Ak, daudz gan sanāca, bet...nu ko darīt!

Eju beidzot sakopties, tiksimies nākamreiz tusiņu dvēseles!(devil)

P.S. Laumiņa ir klases karaliene, tā rēcu par viņas titulu klasei un Ligzdas izteiksmi tobrīd(chuckle)

Ziemassvētku pārņemtie:)

Klusām sēžu un pie sevis dungoju: ''Limfa slīd, limfa slīd...''. Nē, es nebūt neesmu sajukusi prātā, vienkārši būtu bijusi ģeniāla diena skolā, ja kaut kur dziļi iekšā tomēr negruzdētu kāda maza, sāpīga problēmiņa, kas izmisīgi grib augt lielāka. Savukārt es šobrīd izmisīgi cenšos to neielaist savā galvā un, tā kā Skārleta teikt: ''Par to es padomāšu rīt."

Un tomēr, kaut arī ārā ir dubļi, lietus un pelēki depresīvs laiks, es klausos ''Home alone'' dziesmas un jūtu, ka Ziemassvētku laiks tuvojas, tāpēc arī laiks piedot un uz brīvlaiku aizmirst, lai arī cik no manas mutes tas neskanētu dīvaini. Vēl ļoti ceru, ka izdosies iestudēt to smieklīgo Z-svētku stāstu, bez muļķīgas zviegšanas un jēlām muļķībām. Mani ir pārņēmis negants(un ar piekaucienu) gatavošanās gars, tā vien gribās, lai mēs beidzot būtu labākie, vai vismaz izspiest no dažiem kādu vāju ambīciju atblāzmu. Tas taču ir iespējams, vai ne? Galu galā Vinnijam Pūkam arī galvā bija tikai zāģu skaidas, bet tik un tā viņš bija gudrs.

Tikko pārlasīju visu iepriekšējo tekstu. Šausmas, kas par vaidēšanu, tāda sajūta it kā es būtu visu to norunājusi žēlā ''meitenespasūtījumsbūsrīt'' balsī:D Tagad jāsaņemās un ar smaidu jāiziet cauri fizikas kontroldarbam, atlikušajam svētku stresam, mežonīgi daudzajām dāvanām visās jubilejās un svētkos, šādiem tādiem koncertiem, liecībām, tusiņiem, Ziemassvētku stresam, nejaukajam 29. datumam kalendārā(nejautājiet kāpēc man viņš tik ļoti nepatīk, varbūt vienkārši negribu svinēt:/), jaunā gada sagaidīšanas stresam, jaunajam gadam un paģirām-vai vienkārši nogurumam-pēc tā. Tad būs laiks sev vēlreiz nosolīties labi mācīties(labais ne?:D) un sākt jaunu sākumu, kaut gan jauns sākums man ir katru pirmdienu.

Šito rakstot, šķiet, esmu izlādējusies, tātad darbs paveikt kārtīgi. Sirds tīra(whew)!

Saudzējiet sevi, kolēģi, un tiksimies nākamreiz!

Zaļais, zaļais, es saku, zaļais!

Es dievinu adrenalīnu. Man patīk brīvais kritiens. Gribu lēkt ar gumijām. Esmu gatava braukt ar moci. Darīt muļķības vēl un vēl. Es mīlu sajūtu, kad manas asinis mutuļo un sirds kāpj pa muti laukā, liekot celties manam asinspiedienam un drebēt rokām! Bet...cik gan bieži ir šāda iespēja? Cilvēki nemēdz izskriet pusdienas pārtraukumā, lai palēktu ar izpletni vai pakāpelētu pa debeskrāpja augšējām karnīzēm. Taču izrādās, ka šo sajūtu ikdienā var izjust citādi. Vēl pirms 5 minūtēm skrēju viena pati, bez jebkādām iespējām aizstāvēties, garām visiem Purvciema dzērājiem un domāju ko labāk darīt, sist vai spert? Pie velna visus tos pareizos, kas sēž vienmēr mājās un lūr TV. Adrenalīns norūda.

Kāpēc es vazājos pa ielām? Pavisam vienkārši-biju uz ''New moon'' pirmizrādi, kaut arī nozvērējos, ka nekad to nedarīšu(jā, viņas elsa un aplaudēja, kad Džeikobs novilka kreklu). Taču es biju ar Simonu un, protams, rēcu vairāk kā jebkurā komēdijā. Agrāk Robertu vienkārši saucu par Īru dzērāju (jau atkal nacionālo jūtu aizskaršana), bet šeit viņs visu laiku izskatījās tā, it kā nedēļu no vietas būtu dzēris ''Optima līnijas'' alu. Kristena šķielē ar vienu aci, kreisā visu laiku skatās uz iekšu. Teiloram ir neproporcionāli maza galva viņa perfektajam ķermenim. Trīs Voltūri izskatās apmēram tā-viens ar tādu nemierīgu skatienu skatās apkārt, it kā kāds viņu taisītos novākt(vai arī vienkārši vajag mazāk lietot), otrs pēc pilnīgas blondas kuces, bet trešais tāds pusaizmidzis. Vispār bija daudz labu momentu, bet tā rēkusi es vēl nebiju, likās, ka fani mūs ar Simonu vienkārši novāks, lai gan tas jau bija paredzams.

Sīkāku aprakstu ar manām domām varat saņemt personīgi, bet tagad es eju gulēt. Īss ieraksts, nu bet tas nevienu nerausta, vismaz mani jau noteikti ne, es vēl esmu sajūsmā par šo vakaru;)

Vēlreiz atvainojos par strupo teksta apraušanu tieši vidū...

Guten Morgen!

Jā jā pat nejautājiet, man vēl rīts, kā vienmēr esmu piecēlusies tikai tagad. Tētis mani pamodināja, sakot: ''Celies, dzen bārdu un braucam uz ''Alfu''!'', bet izrādās, ka uz veikalu braucam vēlāk, tāpēc nolēmu neslinkot un uzrakstīt šeit(neslinkošana neattiecas uz vizuālās darbu).
Sāksim ar to, ka mazliet par vēlu gribu pateikties par Simonas tusiņu, kurš vienkārši iespārdīja un visiem deva vajadzīgo pozitīvisma devu nomācoša mācību gada vidū, un viņai krietni ir palīdzējusi Alise:D
Tagad sēžu, skatos uz mūsu draugu foto, un visu laiku man nāk prātā tā pretīgā frāze, kas parasti tiek lietota deviņgadīgu meitenīšu grāmatās. Lieki teikt, ka es to ienīstu, jo tas liek domāt par to, ka viņas vēl dzīvē nav sapratušas patiesās vērtības, galu galā tas taču ir tik labi, ka tev ir draugi. Nē nu loģiski, ka arī man tas ir vērtību saraksta augšgalā, bet ne tik lielā mērā. Bet nu jau es kļūstu pārāk filozofiska. Galu galā ārā ir fantastisks laiks un man nav laika par kaut ko atkal besīties.
Vakardiena bija garlaicīga līdz nāvei, tātad esmu labi atpūtusies un, nepievēršot uzmanību dažiem nenozīmīgiem sīkumiem, un trim nelaimīgas mīlestības pārņemtiem cilvēkiem man apkārt, gatava ar milzīgu degsmi ķerties klāt mājasdarbiem(patiesībā tas ir vienīgais iemesls kāpēc es tik gari un bezjēdzīgi muldu). Vispār, pirms es izdomāju kā vēl noildzināt strādāšanu, lūgums visiem pasmaidīt un teikt:''Sveiciens Solveigas krusttēvam Aldim vārda dienā, jo viņš ir viņai labākais, kaut arī viņu nepazīstu!'':) Un vēl ieturēt klusuma brīdi par tām trim mirušājām, nelaimīgajām mīlestībām(vai nav trģiski tik saulainā dienā?).

Labi viss, man trūkst ideju par ko vēl uzrakstīt, lai šito procesu pavilktu garāku, tāpēc dziedot ''Slinkum, slinkum, laid mani vaļā''(deram, ka Simonai pielipa?:D) un eju strādāt.

Starp citu tagad runāju ar Elīnu, un tā losīte nokačājusi ''New moon'' cam version, un sūdzās:D

Veiksmīti, kolēģīši!

Šī rīta domu grauds:
''Un tomēr dari ko darīdams,
Cilvēku mainīt nav iespējams.''

Sēž 2 skolnieki. Viens nesaprot fiziku, otrs arī no Rīgas 64. vsk...

Kurš saprot fiziku? Ne jau nu es un rīt kontroldarbs...nu nesaprotu kur tajā visā loģika, ''saskaitiet logus mājas vienā pusē, tad otrā pusē, sareiziniet ar mājas augstumu un izrēķiniet cik sētnieka vecmāmiņai gadu.'' To viņš pateica pareizi, tā patiešām ar mani pārsvarā ir:D

Bet šovakar es sev atkal saku chill out, jo bija ''Labo domu Ziemassvētku'' mēģinājums, un kaut arī tikai meitenes izrādīja prieku, zinu, ka džeki (Jāni, pat nemēģini liegties;)) arī bija priecīgi. Sajūtas vnk neaprakstāmas, dīvaini cik maz vajag pilnai laimei.

Vēl secināju, ka dežurēt skolā pie skaļiem, maziem, nepaklausīgiem piektklasniekiem var būt sasodīti jautri...tikko mana mamma gāja caur istabai un prasīja: ''Kāpēc te tas seržants pa kājām, Mārci?'', un tagad ķiķinu kā pēdējā stulbene un nožēloju, ka šeit to sapratu tikai es...tas gan laikam bija domāts par kādu no ''Vāģu'' elementiem.

Nav jau daudz ko rakstīt, vienīgi pateikties par foršajiem helovīniem un pasmieties par galvā ienākušo Ineses domraksta frāzi ''mannequin piss'' or something like that:D

Ok, dodos uz čučumuižu, varbūt nosapņošu kaut ko līdzīgu fizikas problēmas atrisinājumam:)

Mieriņš ar jums, kolēģīši!

Mērķis attaisno līdzekļus...

Šoreiz tomēr gribētos kaut kā mazliet nopietnāk...ar normāliem cilvēkiem tā nenotiek, bet ar mani tomēr ir noticis.

Jau sākot savas deju gaitas, es sadalīju savus mērķus pa posmiem. Sākumā nolēmu, ka starp visu ne pārāk jauko atlasi, mēģināšu nokļūt skatuves priekšplānā, savā trīsgadīgā bērna prātā pati izkalkulēju, kas man jādara, un beigās pat tiku pie karoga nešanas, kad stādīja priekšā mūsu grupu. Tad izdomāju kurus cilvēkus gribu pārspēt, un lēnām sāku uz to tiekties, kamēr pēc apmēram 4 gadiem to sasniedzu. Tad sagribējās dejot solo. Muļķīgi, bet kaut arī es nebiju labākā dejotāja, es paspēju nodejot 5 sologabalus. Un tad es neatlaidīgi, ar milzīgu piespiešanos sāku tiekties uz savu galveno lielo mērķi. Tas saucās LABĀKĀ DEJOTĀJA. Arī tas prasīja daudz laika, pacietības, spēka, asaru un histēriju. Neskaitāmas reizes bļāvu, ka vairs nekad nedejošu, taču...es ne reizi to nebiju domājusi nopietni. Tas jau bija iegājis manā būtībā.

Pēdējo gadu nodejoju kā viena no labākajām...nē es nebiju labākā, bet mani sāka ievērot un es tiešām jau biju gatava beidzot sākt strādāt pie paša svarīgākā. Un tad mūsu grupu likvidēja un mani pārcēla uz augšu, pie apmēram 20 citiem cilvēkiem ar daudz lielākām ambīcijām un gribasspēku, pie cilvēkiem, kuri nekad nebeigs cīnīties viens ar otru, lai saniegtu labāko. Un esmu atrauta atpakaļ nulles punktā. Paldies visiem skolotājiem, kas vēl man tic, ja tādi vispār ir...Sevišķi paldies skolotājam Gintam, uz kura palīdzību es ceru ceļā, kas vedīs cauri atlikušajiem gadiem, jo tā galā gaida Kultūras koledža un vēlēšanās atgriezties šajā kolektīvā, nu jau kā skolotājai.

Liekas muļķīgi tiem, kas nav šajā notikumā iesaistīti, bet man šovakar tāds noskaņojums. Galu galā šī ir vieta, kur visu, kas iekšā sakrājies, izlieku uz āru. Tāpēc arī klusais lūgums nenosodīt un neizsmiet...

Paldies par uzmanību, nākamreiz apsolu kaut ko jautrāku...

Nu ko var darīt...

Šovakar pie žļurstīgā siera es netiku, kur nu vēl pie picas, bet man laimējās tikt pie cepumiem un sulas, kaut gan siers, protams, būtu labāks...

Beigās tomēr aizgājām pie Grišānes un kaut arī sākumā bija bišķi garlaicīgi, vēlāk nebija iemesla nožēlot, beidzot dzirdēju Sandras gammas un vēl šo to, tagad laikam es viņu pavisam apskaužu, bet bija baigi labi:D

Nē nu man jau bija žēl, ka Ineses nostaļģiskajā brīdī man ar Paulu bija iekšā histērisks rēcamais, kurš šad tad arī piedzīvoja izlauzšanos.

Vēl dīvaini, ka es NEVIENU pilnīgi NEVIENU brīdi nepavadīju tajā sasvīdušo dejotāju virpulī ar raustīgajām gaismām. Tā vietā ierēcām par ''Kas Inesei somiņā?'' un Arvīdu. Par ''pūt vējiņi'', ''tad pie kājām nokrita lapa'', ''ne jau tev mani sildīt'' un vispār par visādiem latgaļu šlāgeriem...par vecajām likteņdzirrrrrnām jau vispār nerunāsim:D

Uzskatu, ka bija vērts iet...pats neticamākais bija tas, ka pat neparēcām dižo fizmatu kompāniju, šim procesam vēlama viena Anna un viena Marija, kaut gan Sandra un Paula ir labi aizvietotājprodukti:D

Ai par godu tam, ka sākušās brīvdienas es neiešu gulēt līdz pat rītam.

Līdz rītam, cienījamie eirokolēģīši!

http://www.youtube.com/watch?v=dKv4exGHvqw

P.S.Mēs taču visi mīlam blondīnes, vai ne?

Man pa barabanu...

Ak, sāksim ar to, ka paldies manām draudzenēm par viņu blogiem, it sevišķi Annai par teicieniem ''lai Ose noķiķinās'', ''dimanti ir meiteņu labākie draugi'' un ''sveicieni brāļa kungam'', arī man gandrīz kāds vēdera preses muskulis pārsprāga to atceroties:D

Manā dzīvē pašlaik ir tik daudz garlaicīgu lietu, ka pašai kauns paliek. Bet garlaikoties nozīmē atpūsties, tāpēc labs garīgais. Tomēr es nesaprotu, kur palikusi visa mīlestība, kas parasti virmo gaisā, laikam to līdz apmēram Lieldienām būs aizbiedējis slapjdraņķis. Šodienas sniega aukstā vētra gan mani paspēja uzjautrināt, jo tieši tajā brīdī mēs ar Elīnu un čipšu paku vilkāmies pie viņas un aprēcām viena otru, jo uz viņas galvas bija sakrājusies pamatīga sniega čupa, bet mans aplipušais vilnas mētelīts mani padarīja par sniegavīru. Protams, tiklīdz izgājām no veikala, tas putenis sākās, bet tiklīdz iegājām mājā-beidzās. Sasodītie Mērfija likumi!

Arprāc kā man negribās pimdienu, jūtu, ka matemātikā nebūs labi, galu galā es taču aizlaidos no konsultācijām...bet laikam jau, ka šajā semestrī vairs neko nevar labot, vismaz prieciņš, ka pārējos priekšmetos iet tik labi, pat ķīmijā, kur mani jau godina saucot par Solveigu:D
No otras puses pirmdien ir dejošana un, kopš man tur ir laba kompānija un forša, deja esmu laimīga.

Labi laikam došos gulēt, rīt taču jāceļās 6:00, lai var noskatīties ''5min. ar Ilzi!''

Čau!:)

Nekads šopings, nekadas izklaides, nasings...

Vēl joprojām man ir ķipa mājas arests(ak vai, mamma tikko atnāca mājās no dejošanas sapulces, LOL vēl pat nav ienākusi istabā, es jau informēju:D), bet uzzināju, ka tiek plānots kaut kas sakarā ar Labo Domu Ziemassvētkiem(ak kā gribētos), bet nez vai mums...:(

Nu šitā diena galīgi nebija zemē metama(vēl viens spārnots teiciens). Skolā kā parasti gāja jautri, it sevišķi tāpēc, ka dienas beigās man piemetās foršs ikucīts un es gāju mājās žagodamās:D

Pēc tam, kad biju ienākusi VEFā, redzēju, ka mūsu foršākā skolotāja (sabiedrībā pazīstama kā Trakā balerīna), stāv un vēro gleznu izstādi, kuras temats vēl nesen bija ''Cilvēks un Vide'', tāpēc nevarēju saprast, ko viņa tur stāv. Nu neko, sasveicinājos (tā caca ''Armani'' džinsos man neatbildēja, tikai izskatījās ļoti samulsusi), un gāju tālāk. Mēģinājumā sapratu to, ka Saļka ASK domā, ka ir šausmīgi kruta, bet īstenībā viņu pat tādi objekti kā Roberts nodirš:D Tāpat arī fakts, kas izraisīja ņirdzīgu smīnu manā skarbajā sejā (nejautājiet, bez skarbuma devas tajā grupā neizdzīvot:/), viena muļķa zoss uzķērusies uz Eduarda ''sexīgo'' izskatu un jokiem. Pēc mēģinājuma, varu pavēstīt, ka tomēr esmu pirmajā sastāvā, gāju mājās un sapratu, kāpēc Balerīna tur kaut ko pētīja, iepriekšējās izstādes vietā bija uzradušās fočenes ar citām balerīnām (īstajām). Pēc tam sekoja gājiens mājās ar Emīlu, garšīgas vakariņas un mamma labā garastāvoklī.

Protams, pa visu bija daudz priecīgu un skumju (pārāk bieži VEFā pārņem skumjas) notikumu, bet slinkumiņš rakstīt.

P.S.Kārtīgi izrēcos par Elfa teicienu: ''Dieva nav, ir tikai fizika!''

Ak jā paskaidrojums, ko nozīmē neīsta balerīna:

Ārprāc!

Pirmkārt, virsraksts totāli atbilst šitajam memuāram ar visu c;)

Otrkārt, dažas visai ierēcamas atmiņas(rofl)(devil)

Peace ar dūraini:D
Diemžēl nācās nogriezt transvestītu pēc paša lūguma:(

Vēl viens cilvēks, kura melnajā sarakstā jau būšu iekļuvusi:D

Bilde par kuru sajūsminos katru reizi, kad redzu!

Tas nu tā atmiņām...bet tagad pilnīgi nopietni par nenopietno, māte man aizliegusi iet tusēt līdz Jaunajam gadam , un kaut arī līdz šim tā parasti nebija taisnība, šoreiz izskatās, ka diezgan nopietni būs jāpalūdzās. Tā kā varbūt daži jau būs sapratuši, ka runāju par Helovīniem, tad laikam līdz tam laikam vispār būs no palikšanām pa nakti u.t.t. jāatsakās:(

Vēl esmu secinājusi, ka man pārāk bieži sāp galva, tāpēc nejēdzu loģiski domāt(nejautājiet, šodien atkal sāpēja galva:D)

Es vēl varētu stāstīt un stāstīt, bet jāiet taisīt zīmēšanu, savādāk jaukajai Reimandovai atkal būs ko piebilst:D

Nice:)

Manos plānos šovakar nebija kino. Bet man nācās rīkoties spontāni. Un es nenožēloju. Jau no paša sākuma zināju, ka tā filma ir domāta man, ka viņa būs vienkārši perfekta, un tā arī bija...The ugly truth, iesaku aiziet visiem, kurus nebiedē vārds ''vibrators''(tas vēl ir maigākais). Laikam jāsaka, ka tādas attiecības kā šiem perfektajiem filmas varoņiem, es vienmēr esmu gribējusi, pēdējā laikā noriebusies maigā, saldā un skaistā romantika, es labāk paskatījos kā Gerards Batlers vārtās ar meitenēm želejā. Un johaidī, ja šajā Holivudas ārpātā bija kaut viens nepatiess teikums, lai man met ar akmeni. Pazīstu divus cilvēkus, kurim bija šīs ideālās attiecības, līdz tie idioti sagāja kopā...(ja pieļaujam iespēju, ka viņi to izlasīs, es sāku rakstīt testamentu:D)
Tas nu tā. Tikai ''nedaudz'' sajūsminājos:D Vispār kopumā esmu ar šodienu apmierināta, kaut arī neesmu vēl izmācījusies, beet vismaz fizikā četrinieks un prieciņš arī par simonu un viņas atzīmi, kas, manuprāt, ir iegājusi vēsturē:D

Rīt esmu nolēmusi nopietni atsākt iet uz dejošanu, turam īkšķus, kaut es atkal nepalaistos...

Nu nevaru izdomāt, ko vēl uzrakstīt tāpēc pagaidām viss!

P.S. Atcerieties ''The ugly truth'', obligāti jāredz, kritiķi-mutes ciet!

Jau atkal LOL XD

Man nenāk miegs...un viss tikai tapēc, ka pēc ģeniālās pastaigas pa Dominu nogulēju 5h. Zinu, ka rīt atkal nevarēšu piecelties, bet tas jau vairs nav nekas jauns:D Tagad dzeru ne pārāk garšīgu citronu tēju un klauso kā Inta smejas par jēdzienu vecais Saša. Bet viņš taču ir labākais sporta učuks ever, galu galā tas taču ir forši koķetēt ar apmēram 51 gadu vecu sporta skolotāju:D
Bet vispār par spīti manam nenormāli aktīvajam garastāvoklim man ir īsti mierīgs un harmonisks vakars ar Bītlu ''Yesterday'', kas viennozīmīgi ir mana mīļākā viņu dziesma.

Ok, dažkārt man šķiet, ka mana mazā māsa ir radīta tam, lai būtu harmonijas bojātāja. Tagad nāk rēka par viņas fantastisko dziesmu kropļošanu, pataisot tās par tādu kā skarbo repu, teikumu ''Tā jau ir normāla lapsa, tikai bez acīm!'' un viņas flegmīgo lasīšanu:D

Un es zinu, ka jūs noteikti nobeidzāties aiz garlaicības šito murgu lasot, bet neko nevar darīt, kaut kas jau bija jāuzraksta:D

Vairāk jūs nemocīšu, nākamreiz apsolu rakstīt tikai tad, kad būs kaut kas zināms par Ziemassvētku filmu:D

Atā:)

Čau, sauļuki!

Milzīgs prieks, ka Marija tagad ir lietas kursā par jauno Ziemassvētku kases grāvēju, jo viņas idejas parasti ir labākās. Pēc tam kad Jānis, kurš tomēr uz tusiņi ieradās, bija aizbraucis, man sabojājās garastāvoklis dēļ kāda īpaša cilvēka un tad es uz karstām pēdām(ak, kas par spārnotu teicienu:D) izveidoju savu recepti labam garastāvoklim. Lūk, varbūt tas uzmundrina vēl kādu, sevišķi tas attiecināms uz maniem klasesbiedriem:

1. Šīs dziesmas noteikti attiecināmas tieši uz klases kompāniju

• http://www.youtube.com/watch?v=XTg6nU1OeaQ
• http://dziesmas.lv/index.asp?page=lyrics&id=295 (nevarēju atrast video:))
• http://www.youtube.com/watch?v=8BkOI-2jUbI (vēl joprojām nav tas variants, ko gribu tik ļoti parādīt, bet vismaz kaut kas līdzīgs)

Protams nav jau visas dziesmas, bet zaļo pļavu, atkūst sirds un tu savu sirdi devi man nelikšu, tas varētu aizbiedēt manus sekotājus:D

2.Palasiet Simonas blogu, jēgu var pazaudēt:D

3.Iedomājieties cilvēku, nu sauksim viņu, piemēram, par Laumiņu, kad viņa ļoti nopūlās un viņas aizsvīdušās brilles:D

4.Pamēģiniet iemarinēt frikadeles un tad atrakstiet man, kas iznāca!

5.Klusām pie sevis dziediet ''Dead dead dead, someday you'll be dead''

6.Un nobeigumā dziesmiņa, par kuru neņirgājos, patiešām ļoti patīk:

• http://www.youtube.com/watch?v=kutTygYYg8g

Tas viss mani tik ļoti uzmundrina, ka tagad emsu vienkārši perfektā garīgajā un prātā nāk visādi veci prikoli, piemēram viens, kura dēļ tikko gandrīz nogāzos no krēsla, Marija man tikko atsauca atmiņā: ''Baby, take off your nirēju kostīms''(rofl) tas vienkārši ir labākais:D

Nu tad neapšaubāmi līdz nākamajai reizei, kolēģīši!

LOL XD

Viņām tomēr izdevās mani uz šo piedabūt! Pati nespēju noticēt, ka esmu parakstījusies uz šito, no manas puses, bezjēdzīgo pasākumu...Nu bet ja jau esmu sākusi, tad varu pateikt tikai to, ka man šodien labāk nevajadzēja kāpt no gultas laukā, jo šodiena ir viena no tām dienām, kad viss, kam es pieskaros, gāžas un plīst(pārsvarā izraisot apkārtējos dusmas vai sāpes). Vēl joprojām nesaprotu kā es atkal varēju salauzt Grišānei šujmašīnu, man likās ka visu daru pareizi:D
Bet vispār paldies klasesbiedriem, bez jūsu interneta valodas, marinētajām frikadelēm un čibukiem es būtu krietni vien sliktākā garīgajā...
Un vispār LOL Inta šobrīd zvana Jānim un mēģina pierunāt viņu nākt uz viņas dzimenes tusu un izklaidēt viņu un viņas draudzenes:D

Ok būšu godīga, man patiešām ir slinkums rakstīt kaut ko vairāk, šis bija tikai ekperiments pateicoties Sandrai un Džekiņam;)

Līdz nākamajai reizei, kolēģīši!