Jā jā pat nejautājiet, man vēl rīts, kā vienmēr esmu piecēlusies tikai tagad. Tētis mani pamodināja, sakot: ''Celies, dzen bārdu un braucam uz ''Alfu''!'', bet izrādās, ka uz veikalu braucam vēlāk, tāpēc nolēmu neslinkot un uzrakstīt šeit(neslinkošana neattiecas uz vizuālās darbu).
Sāksim ar to, ka mazliet par vēlu gribu pateikties par Simonas tusiņu, kurš vienkārši iespārdīja un visiem deva vajadzīgo pozitīvisma devu nomācoša mācību gada vidū, un viņai krietni ir palīdzējusi Alise:D
Tagad sēžu, skatos uz mūsu draugu foto, un visu laiku man nāk prātā tā pretīgā frāze, kas parasti tiek lietota deviņgadīgu meitenīšu grāmatās. Lieki teikt, ka es to ienīstu, jo tas liek domāt par to, ka viņas vēl dzīvē nav sapratušas patiesās vērtības, galu galā tas taču ir tik labi, ka tev ir draugi. Nē nu loģiski, ka arī man tas ir vērtību saraksta augšgalā, bet ne tik lielā mērā. Bet nu jau es kļūstu pārāk filozofiska. Galu galā ārā ir fantastisks laiks un man nav laika par kaut ko atkal besīties.
Vakardiena bija garlaicīga līdz nāvei, tātad esmu labi atpūtusies un, nepievēršot uzmanību dažiem nenozīmīgiem sīkumiem, un trim nelaimīgas mīlestības pārņemtiem cilvēkiem man apkārt, gatava ar milzīgu degsmi ķerties klāt mājasdarbiem(patiesībā tas ir vienīgais iemesls kāpēc es tik gari un bezjēdzīgi muldu). Vispār, pirms es izdomāju kā vēl noildzināt strādāšanu, lūgums visiem pasmaidīt un teikt:''Sveiciens Solveigas krusttēvam Aldim vārda dienā, jo viņš ir viņai labākais, kaut arī viņu nepazīstu!'':) Un vēl ieturēt klusuma brīdi par tām trim mirušājām, nelaimīgajām mīlestībām(vai nav trģiski tik saulainā dienā?).
Labi viss, man trūkst ideju par ko vēl uzrakstīt, lai šito procesu pavilktu garāku, tāpēc dziedot ''Slinkum, slinkum, laid mani vaļā''(deram, ka Simonai pielipa?:D) un eju strādāt.
Starp citu tagad runāju ar Elīnu, un tā losīte nokačājusi ''New moon'' cam version, un sūdzās:D
Veiksmīti, kolēģīši!
Šī rīta domu grauds:
''Un tomēr dari ko darīdams,
Cilvēku mainīt nav iespējams.''
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru