Zaļais, zaļais, es saku, zaļais!

Es dievinu adrenalīnu. Man patīk brīvais kritiens. Gribu lēkt ar gumijām. Esmu gatava braukt ar moci. Darīt muļķības vēl un vēl. Es mīlu sajūtu, kad manas asinis mutuļo un sirds kāpj pa muti laukā, liekot celties manam asinspiedienam un drebēt rokām! Bet...cik gan bieži ir šāda iespēja? Cilvēki nemēdz izskriet pusdienas pārtraukumā, lai palēktu ar izpletni vai pakāpelētu pa debeskrāpja augšējām karnīzēm. Taču izrādās, ka šo sajūtu ikdienā var izjust citādi. Vēl pirms 5 minūtēm skrēju viena pati, bez jebkādām iespējām aizstāvēties, garām visiem Purvciema dzērājiem un domāju ko labāk darīt, sist vai spert? Pie velna visus tos pareizos, kas sēž vienmēr mājās un lūr TV. Adrenalīns norūda.

Kāpēc es vazājos pa ielām? Pavisam vienkārši-biju uz ''New moon'' pirmizrādi, kaut arī nozvērējos, ka nekad to nedarīšu(jā, viņas elsa un aplaudēja, kad Džeikobs novilka kreklu). Taču es biju ar Simonu un, protams, rēcu vairāk kā jebkurā komēdijā. Agrāk Robertu vienkārši saucu par Īru dzērāju (jau atkal nacionālo jūtu aizskaršana), bet šeit viņs visu laiku izskatījās tā, it kā nedēļu no vietas būtu dzēris ''Optima līnijas'' alu. Kristena šķielē ar vienu aci, kreisā visu laiku skatās uz iekšu. Teiloram ir neproporcionāli maza galva viņa perfektajam ķermenim. Trīs Voltūri izskatās apmēram tā-viens ar tādu nemierīgu skatienu skatās apkārt, it kā kāds viņu taisītos novākt(vai arī vienkārši vajag mazāk lietot), otrs pēc pilnīgas blondas kuces, bet trešais tāds pusaizmidzis. Vispār bija daudz labu momentu, bet tā rēkusi es vēl nebiju, likās, ka fani mūs ar Simonu vienkārši novāks, lai gan tas jau bija paredzams.

Sīkāku aprakstu ar manām domām varat saņemt personīgi, bet tagad es eju gulēt. Īss ieraksts, nu bet tas nevienu nerausta, vismaz mani jau noteikti ne, es vēl esmu sajūsmā par šo vakaru;)

Vēlreiz atvainojos par strupo teksta apraušanu tieši vidū...