Šovakar pie žļurstīgā siera es netiku, kur nu vēl pie picas, bet man laimējās tikt pie cepumiem un sulas, kaut gan siers, protams, būtu labāks...
Beigās tomēr aizgājām pie Grišānes un kaut arī sākumā bija bišķi garlaicīgi, vēlāk nebija iemesla nožēlot, beidzot dzirdēju Sandras gammas un vēl šo to, tagad laikam es viņu pavisam apskaužu, bet bija baigi labi:D
Nē nu man jau bija žēl, ka Ineses nostaļģiskajā brīdī man ar Paulu bija iekšā histērisks rēcamais, kurš šad tad arī piedzīvoja izlauzšanos.
Vēl dīvaini, ka es NEVIENU pilnīgi NEVIENU brīdi nepavadīju tajā sasvīdušo dejotāju virpulī ar raustīgajām gaismām. Tā vietā ierēcām par ''Kas Inesei somiņā?'' un Arvīdu. Par ''pūt vējiņi'', ''tad pie kājām nokrita lapa'', ''ne jau tev mani sildīt'' un vispār par visādiem latgaļu šlāgeriem...par vecajām likteņdzirrrrrnām jau vispār nerunāsim:D
Uzskatu, ka bija vērts iet...pats neticamākais bija tas, ka pat neparēcām dižo fizmatu kompāniju, šim procesam vēlama viena Anna un viena Marija, kaut gan Sandra un Paula ir labi aizvietotājprodukti:D
Ai par godu tam, ka sākušās brīvdienas es neiešu gulēt līdz pat rītam.
Līdz rītam, cienījamie eirokolēģīši!
P.S.Mēs taču visi mīlam blondīnes, vai ne?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru