Kā, tur vairs nav kabineta?

Parasts eksāmenu laiks, vidusmēra skolnieces dzīvē:

22:00 Labi atkārtosim vēl tikai 50 reizīti. Es pastāstīšu par senāko atkarību alkoholismu...

23:00 Kurš teica, ka pirms eksāmeniem jāizguļas? Kaut būtu manos spēkos piespiest tās sasodītās acis turēties ciet:@

00:00 '' 'Cause I'm just a teenage dirtbag baby, listen to Iron Maiden maybe...'' Un kurš teicis, ka pie labām dziesmām var ātrāk aizmigt? Mani moka aizdomas, ka tā biju es pati...

01:00 Nē nu es jau, protams, neko nesaku, bet ja Inta turpinās šitā krākt, tad no rīta es modīšos gruvešos. Un mans jaukais kaķēns ir stingri apņēmies mani izmest no šīs gultas.

02:00 Viss. Pietiek. Ceļos augšā un uzrakstu normālu plānu runāšanai. Noderīgāk par kaušanos ar kaķi un aitu skaitīšanu tas jau nu būs.

(...)

~05:00 Nevar būt, ka es tiešām biju iesnaudusies. Bet tas murgs par kārpu uz manas galvas bija pretīgs. Labi vien ir, ka pamodos.

(...)

08:00 Nē nu tagad man tā kā sāk nākt miegs...

09:00 Pēc 10min. jāiziet no mājas...kur lai liek laiku? Tās būs garākās 10min. manā mūžā...

10:00 ''Solveiga iet pa priekšu''...Bet tu vari iet ratā, stulbā govs, kaut reizi mūžā paturi savu idiotisko viedokli pie sevis, tas tāpat nevienu neinteresē, un vispār, puse klases labāk redzētu tavu pakaļu nekā to pretīgo izteiksmi ar kārtējo slimo, kādu aizvainojošo, komentāru, kuri tev pašai un Labākajai Draudzenītei, ar Speķi komplektā, liekas briesmīgi smieklīgi. Kaut kas nepatīk? Neko darīt, ar maitiskām rakstura īpašībām piedzimst.

11:00 Ananass, ananāss, ananass, ananāss, ananass, ananāss, ananass, ananāss...stulbs vārds:D

12:00 Es esmu gatava mutiskajai daļai. Vai ne? VAI NE????

13:00 Ha, vēl vieglāku to rakstāmo daļu laikam nevarēja uztaisīt...

14:00 Es nevaru iet tajā kabinetā vienkārši nevaru! Es zinu, ka daži tur manas kļudas gaida ar atplestām rokām, un tās NAV tikai stresainas iedomas!

15:00 Laikam varam pateikties, ka tas viss ir galā. Piekāst to latv. val. atzīmi, vai tad kāds vispār mūsdienās vēl runā latviski?:D

Tagad tā padomājot man patiešām vienalga. Tāpat vidusskolā netikšu. Veiksmi visiem nākamajos eksāmenos jau tagad:)

Riča un Brūks...

Augu nakti pogo lakstīgala,
Augu nakti baltos ziedos līkst.
Es pēc tevis ilgojos bez gala,
Ievas zied un lauztas nenovīst.


Labvakar, Latvijā!

Vai es kādreiz esmu sūdzējusies, ka mana dzīve ir garlaicīga? Tad aizmirstiet to. Viņa ir pat pārāk interesanta, tikai diemžēl uz nepareizo pusi. Proti, es šodien, sev un citiem, kārtējo reizi pierādīju, ka, lai ko es darītu, visur mani pavada neveiksmes un nekas netiek aiztaupīts. Turklāt šai vajadzēja būt manai lucky day, jo braucot uz pazīstamu vietu, es tikai vienu reizi iekāpu nepareizā transportā un tikai vienu reizi gandrīz apmaldījos. Un tad trieciens...bet lai jau paliek. Nav ko vaidēt, galvenais, ka jautri.

Mans šodienas nejauši izvēlētais pantiņš, emuāra augšpusē, nav nemaz tik nejaušs kā sākumā varētu likties. Šo dziesmu dungoju jau no brīža, kad mēs ar Inesi domājām, kāpēc gan ievas nevarētu ziedēt visu gadu? Pilnīgi raudiens nāk, kāpēc šie skaistuma mirkļi ir tik īsi?

Nu labi, tagad gan jau es runāju kā Džeroms K. Džeroms. Bet man patiešām žēl.

Nākamā lieta, ko vēlos palaist plašajos interneta tīmekļos - skan kā reklāmā par Arvīdu un Mariju(mmm Marija) - es patiešām nākšu rīt uz skolu kā tāds falšais hipijs, un blakus Annai izskatīšos vienkārši pēc parodijas, jo viņai noteikti būs lente ap galvu, bet man tikai garie svārki. Stāvu stūrī un nokaunos.

Labi, vairs jau nav īsti ko rakstīt, vienkārši biju nolēmusi noslaucīt putekļus no bloga, lai tagad atkal varētu viņu noglabāt atpakaļ plauktiņā.

Čaaaau, un atcerieties, acis nemelo!

Tā dara!

Mati smird pēc dūmiem, zem acīm viloeti loki, seja sarkana, galva sāp, kakls ciet, rokas saskrāpētas un ar skabargu, īkšķī iegriezts, mugura nelokās, tiklīdz kā apsēžas, miegs mācās virsū ar joni, pa ķermeni skraida auksti drebuļi un galvā skan ''Man ir draugs Bībers...'' Jā tusiņš pie Ineses ir beidzies un esmu augšā, bet vakardienas iespaidi nav pārgājuši. Kā jau teicu iepriekšējā nakts, kurā ''starp mani un stihiju, bija tikai guļammaiss'', mani ir salauzusi, jo es vēl joprojām esmu bez balss un mani, uz rīta pusi, mocīja izmisīgais murgs, kurā es hulēju uz zemes un drebēju dauzīdamās pret zemi, bet blakus Marija dzied ''Nothing is real'', dīvainā balsī. Nāvīgi foršs pārtijs:)

Un tagad es sēžu vistas tērpā, pēc stundas man jābūt uz skatuves un man tik ļoti gribas atpakaļ. Jo, kas zina, kad būs nākamā balle, bet trešdien jāiet uz skolu. Stulbums.

Bet saiknes ar ārpasauli negrib pazust, tāpēc šodien dodos uz Billes māju, cerams kopā ar Paulu, kura neceļ telefonu un Simonu, kura ir pie šuvējas, ja vien nav aizgulējusies. Varētu pat mēģināt šajā pasākumā iesaistīt Sandru, kura arī tā kā dzīvo netālu no mums. Un vispār es atkal kā kārtīgs latvietis, leju ūdeni bez jēgas. Tāpēc, ka man drīz zvanīs mamma un man būs jābrauc dejot, bet līdz tam laikam es nekur negribu iet, bet parakstīt. Man ir pēctusiņa depresija, un man jāiet. Turpinājums sekos.

Esmu atpakaļ. Starp citu, tas viss ko esmu sarakstījusi iepriekš ir baigie murgi, bet man tiešām bija pēcballīšu depresija. Tagad ir labāk, jo ārā spīd saulīte, un varētu teikt, ka viss ir labāk nekā vajag:)

Es laikam vairs neko īpašu nerakstīšu, jo galu galā visu varēs apskatīt draugiem.lv albumā. Palieciet sveiki, kolēgas!

Ar sveicieniem mazajam geto draugam, Nulle Matemātikā!