Vispirms, jau jāsaka, ka esmu sasniegusi personīgo rekordu ilgnerakstīšanā, tāpēc man nedaudz jāatgūst iemaņas. Otrām kārtām, ilgi gaidītais emuārs, kurā tiek aprakstīti vasaras notikumi, tiek atlikts uz nenosakāmu laiku, bet apsolu, ka kādreiz šeit parādīsies.
Un tagad īss brīvdienu notikumu pārstāsts.
Kad piektdien atnācu mājās, man jau tā bija grūti nomierināties, man bija 3h, lai sataisītos, bet es pat pusminūti nevarēju mierā nosēdēt. Un tikko kā es esmu pilnīgi atslābinājusies, kur gadījusies, kur ne, pienāks SMS no Mazā Geto Drauga! Varat 3x minēt, kurš atkal sāka skraidīt pa māju kā cūka apelsīnos. Tikai diemžēl skraidīšana un uztraukums bija nevajadzīgs adrenalīna patēriņš, jo sākot iet kopā ar Mariju, man sākumā no bailēm sirds gandrīz apstājās. Proti, mēs esam nogājušas 5m, bet šī nevienu vārdu nav pateikusi, un kad es kaut ko jautāju, atbilde izskan klusāka par Roberta Z. balsi un ne garāka par 2 vārdiem. Sāku jau domāt, kurš ir miris (tfu tfu tfu, piedauzu pie koka) un kāpēc. Protams, beigās garlaicīgais iemesls bija tas, ko tautā mēdz saukt par aizliktu kaklu. Aizgājām līdz Ineses mājai un tur mūs sagaidīja Bībers un Inese, un, pārvarējuši pirmo marijšoku, sāka abi reizē kaut ko stāstīt par Kārli, kuram neļauj braukt, bet vispār atļauj, tā, ka es vispār neko nesapratu. Tad Delfīns iedomājās mani apgaismot, cilvēkiem saprotamā valodā. Tad, kad beidzot visi sāka doties uz pieturu un mums ar Paulu bija paskaidrots, ka nē, vilciens neatiet no Zemitāniem, bet no centra, pusceļā atklājās, ka Inese nav atstājusi mašīnas atslēgas mammai. Protams, ka bija jāiet atkal atpakaļ, kamēr mums jāturpina vilkties uz 11. galapunktu, jo Faitušs nebija paņēmis e-talonu. Izrādījās, ka Kārlim arī nav
e-talona. Manas nejaušās piezīmes rezultātā, Kārlis brauca ar Mārtiņa e-talonu. Un ar visu čakarēšanos, dabūjām stacijā tēlot skrējienu pēc miljona. Vilcienā nekas ļoti īpašs nenotika un pirmajos gājienu kilometros arī ne, un tad sākās. Iestājās pilnīga tumsa un visvairāk man patika frāze no mūsu ceļa rādītājas ''Jā jā, tad jau mēs ejam pareizi, es atceros to koku.'' Vēl kaut kas pieminēšanas vērts? Kompānija pieturā, kas prasīja Inesei, kāpēc viņa atvilkusi tādu baru, tas, ka Toms noturēja Martu par suni, Kārļa brūte, stāvēšana krustojumā, nezinot, kur jāiet tālāk, kamēr apkārt gaudo suņi un vēl šādi tādi sīkumi. Sākumā, man likās, ka pirmajam vakaram bija jābūt klusam un mierīgām, bet sanāca savādāk. Dažs labs aizrāvās ar ''Jameson'' un kāsīšiem, kā rezultātā aizgāja bišķiņ jautrais. Tas jau nekas, ka Bībers gandrīz nogāza galdu, visu laiku meta zemē kārtis, pūta un elsa, turklāt ieskrēja mietā, nevarēja atcerēties uz kuru pusi jātaisa durvis un čurāja metra attālumā no mums. Kārlis toties mierīgi sēdēja un staigāja, visu laiku pamuļķīgi smaidīdams un ķiķinot par katru prikolu.
Pirmā vakara domu graudi:
Solveiga:''Paulai nepatīk trijatā.''
Toms:''Solveig, vai tev ieliet vāju džeikobsu?''
Kārlis:''Tas ir idiots, džeimson!''
''Man lohuj!''
''Raslomāns.''
Toms:''Man neceļās...roka. Viss pārējais ceļās.''
Toms: ''Īstenībā grūti noturēties sēdatā divus.''
Toms:''Kas pie sūda notiek?''
Kārlis:''Es ņemšu riekstus.''
Solveiga:''Tu Kārli ņemsi?''
Toms:''Tev mazais daikts?''
Paula:''Kas tas par skaņdarbu, lūdzu?''
Pēc tam mēs skatījāmies kaut kādu dīvainu robotu filmu, tikai tobrīd pilnīgais bezsižets likās smieklīgs. Gulēt aizgājām ap 4:00, un jau 9:00 (nezinu, kurš, atvainojos, duraks, pamodās pirmais) nācās vien celties. Dienas pirmā daļa pagāja mazgājot traukus, taisot makaronus, tusējot siena gubās (paldies Bīberam, kurš mani, hmm, veiksmīgi nocēla jeb iemeta caurumā starp divām gubām), dziedot ''Dzintaru'' un improvizēto ''Div' pļaviņas es nopļāvu''.
''Div' līnijas es nogrābu
Sarkanā aboliņ'
Pati māku zāli grābti
Pati trimmeri vicināt
Es uzdevu bēšu jaku
Savam zāles Bīberam.''
Kā jau nojaušat, mēs grābām zāli un grābjot sagaidījām Simonu un Edžiņu. Kopīga pasmiešanās, par iepriekšējo vakaru piedzīvojumiem, un tad jādodas pārgājienā. Sākumā tāds panīcis tas gājiens, par spīti akmeņu ripināšanais upē. Mazliet aizraujošāka bija nokļūšana uz saliņas, kur es atradu ''L'' koku un gandrīz iežāvos, bet tas laikam sanāca gandrīz visiem. Kārlis nedaudz uzlaboja manu garastāvokli, uzsākot skriešanu pa mežu, pēc tam uzlabošanu pabeidza Delfīns un galā nonācu pavisam priecīga. Zem tilta, gaidot iesvētāmo Edžiņu, sadalījām lomas vakaram (nejautājiet) un Kārlis aizbēga uz otru tilta galu. Tā kā Edžiņu neizdevās iesvētīt, tad tika atrasta cita jautrība - sacensības, staigājot pa tiem dīvainajiem objektiem ceļa malās.
Inese:''Tas kāsītis tevi nefantask?''
Roberts:''Zarpisis''
''Esmu vidus cūka''
Tā īsti neatceros, ko darījām atnākot, bet tad sākās ugunskura kurināšana. Ilga čakarēšanās un tad beidzot arī kaut kāds rezultāts. Es jau neteikšu, ka drusku ilgi muldējām par Zazu, tur ir pārāk daudz jautrības. Bet vispār bija arī citi jautrības iemesli.
Inese:''Knakšķ jau dedzīgi.''
''Ziemas zirņi.''
Kārlis:''Mīlestība un cirkulis.''
Inese:''Es jūtu, kā mana desa vibrē''
Toms(ar stipru krievu akcentu):''Mršmelovi.''
Visi:''Kropļie roņi.''
Vakars iekšā, nebija tik labs, kā iepriekšējais, bet sūdzēties nevar. Spēlējām kārtis komandās un man ir tāda naiva cerība, ka Edžiņš un Faitušs nepamanīja, ka viņiem ir viena tizla komandas biedrene. Pēc tam uzvarēju ''ēzeļos'' visus trīs džekus (tā gan bija sajūta, kad es noliku savu mazo plaukstiņu un tie visi zirgi sagāzās man virsū) un tad kāršu spēlēšana beidzās. Sākām skatīties šausmeni, kas nebija šausmene un laikam tikai Paulai un Bīberam izdevās neatslēgties. Un ja kāds ierunājās, tad tur pārsvarā nāca laukā kaut kāds miegains sviests.
Kārlis:''Ar kokiem runā par Bīberu.''
''Prikoļi''
Kārlis:''Īstenībā viņu sauc Maksims un viņš arī ir...Maksims.''
Sākoties vilkaču filmai, aizgājām gulēt, bet, protams, tad miegs pārstāja nākt. Inese sāka lasīt 50 knifus, kā ''viņam pieskarties tur'' un pārējiem (Paula, Simona, Marija, es, Bībers) sākās neķītrais vakars. Ā jā, piemirsās pieminēt, ka tur bija arī Briedis, kaut kur starp Paulu un Mariju. Par visām Simonas gudrībām nerunāšu un kur esmu apgrābstīta, arī nestāstīšu, bet viens pieklājīgs prikols bija.
Briedis:''Wazzaaaaap!''
No rīta nekas tāds ļoti īpašs nenotika, tikai mani izvaroja sauleszaķītis, un Edžiņam ar Simonu nācās braukt atpakaļ ar vilcienu. Tālāk aktīvākā darbība risinājās uz šūpolēm, darot visādas stulbības, kuru dēļ man atpakaļceļā, mašīnā, bija nu ļoooti laba dūša:D
Simona:''Viņš ir kā banāns, tam ir divi gali, sūkā.''
Solveiga:''Escape-d!''[ekseip-d]
Paldies visiem, kas bija pārtijā, sevišķi, protams, Inesei. Vienīgā nelaime, ka domājot par rītdienu, mani ir pārņēmusi nepatīkama ''back to reality'' sajūta. Ceru, ka drīzumā varēsim to atkārtot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru