Pie Jura dzīve mana...

Baigais slinkums rakstīt, bet nevar atlikt savādāk drīz nebūšu Rīgā, nevarēšu vairāk visu atcerēties, kleita pa garu un kas tik vēl ne:D

Tātad pēdējā trakā, gandrīz, nedēļā. Gandrīz, jo par pirmdienu un otrdienu nerakstīšu, nekas nenotika.

Trešdiena - pēdējais mēģinājums VEFā un tērpu izņemšana. Viss notiek uz skatuves, fucking karsti, viss besī, skatos kā Kristiāns, Emīls, Rīčards un Edgars muļķojas. Kristiāns vienkārši nepārspējams. Viņš guļ uz zemes ar atvērtu muti un izdveš gorillas cienīgas skaņas. Kārtējā dusmu lēkme par Alsungas tērpu, bet tas jau nevienu neinteresē. Pēc tam mājās.

Ceturtdiena - pagājusi tikai viena diena, bet es jau priecājos par šo sengaidīto brīvdienu. Tik ļoti uzmundrina, ka gandrīz visu dienu nokluknēju pie datora. 18.00(manā izpratnē ir rīts, jo pamodos 15.00) dodos paķert tērpu, kurš, protams, ir atstāts VEFā. Tā kā ārā nav tik karsts, bet mājās iet negribās, izmetu 4 nevajadzīgus līkumus un tikai ~20.00 nonāku mājās. Pēc tam dodos pretī Simonai, kurai beidzies treniņš un mēs, lēnā garā, atnākam mājās.

Piektdiena - no rīta jātriecas uz Mežparku, lai izmēģinātu. Karsts kā ellē, Mairita visu laiku bļauj, Iveta man krīt uz nerviem, Purvītis ar savu čakarēšanos arī. ''Dzirkstelītei'' dejas aiziet lēnāk, nekā Mārtiņam lasīšana. Lai gan starplaikā pūš tāds vējš, ka pat paspēju uzmest lakatu uz pleciem, tomēr uz laukuma svilina pēc pilnas programmas, tik ļoti gribās ātrāk beigt. Kristiāns vienkārši fantastisks. Viņš ir saticis Andrievu un tagad nepārtraukti vārās par vecajiem grupas locekļiem. Iveta nāk klajā ar paziņojumu, ka vajadzētu visiem starplaikā aizbraukt uz pļavu. Uzminiet ko? Viņa, slēptā veidā, tiek pasūtīta di*st! Aizbraucu ar pārējiem paēst, pēc tam mājās, tad pie mammas sapīt bizes un tad esmu atpakaļ pie universitātes. Jūtos tīri apmierināta ar dzīvi, jo esmu dabūjusi jauno ''Cosmo'' un brīdi pamuļķojusies ar Karīnu un Beāti dziedot ''Waka waka'', vēlreiz saņemu garšīgo karbonādi. Pēc tam sākas ģenerālmēģinājums un pirmo reizi mūžā es svīstu kā cūka. Totāli izgāžamies ar savu ''Vilksim košu zelta jostu'' un pēc ''Pūpolīša''', izkāpjot no tautastērpa jūtos...es pat nespēju to aprakstīt. Ar Paulu dodamies uz viņas mašīnu, ierēkdamas par visu apkārtnotiekošo, kā vienmēr. Beigās, apstākļu sakritības dēl, mums nākas pamatīgu gabalu noskriet(tas nabaga vīrietis, kurš dabūja vēderā manu pakaramo). Tad mierīgs brauciens mājās un mierīga, karsta bezmiega nakts.

Sestdiena - stulbais gājiens. Jau no paša rīta esmu saģērbta tautastērpā un īgna uz visu pasauli, kā vienmēr gājienu rītos. Lauma man šodien teica, ka es esot ieradusies uz paziņojusi: ''Esmu tautumeita, kas gatava apsist visu pagastu''. Pati to neatceros, laikam tiešām biju pārkarsusi. Sastāšanās, saorganizēšanās un sākšana šoreiz sākas ļoti ātri. Kristiāns vienkārši fantastisks. Esmu nostādīta viņam blakām un viņš man visu laiku stāsta, ka viņa vecāki aizbraukuši uz kantri mūzikas festivālu un tamlīdzīgas muļķības. Ričards tikpat smieklīgs. Vai tiešām pēc katra gājiena man būs jālipina zeķes laukā no asinīm? Goda vārds, kādu dienu es tās kurpes ar prieku noslīcināšu! Tad garlaicīgā ēšana un brauciens mājās pēc pārējā tērpa un bizēm, atgriešanās pie VEFa. Šodien ne reizi neesmu izkāpusi no tērpa un sajūtas ļoti ekstrēmas. Pirms koncerta kaut kāds mēsls vēl pamanās man iekost kājā. Kāja uzpampst un es tieku nogādāta traumpunktā. Lūk aptuvenā notikumu gaita:
Iekliboju traumpunktā Mairitas, Laines, Edgara S., Līvas un Annas Daces pavadībā.
Traumpunkta vecim izstāstu savu problēmu un viņš mani maigā balsī mudina apsēsties. Pēc tam, kad viņš manu kāju ir iesmērējis ar kaut kādu smēri(izmantojot tikai mazo pirkstiņu:D), izjautājis par iespējamajām alerģijām un Mairita man izskaidrojusi, ka šītablete varot vilkt uz miegu, sākas jautrākais.
Vecis: ''Nu kā tad tevi, princesīt, sauc?''
Es: ''Ko?''
V: ''Es prasīju kā tevi, princesīt, sauc?''
E: ''Solveiga...Brūvere.''
V: ''Un cik jauna tu būsi?''
E: ''16.''
V: ''Un kāds kolektīvs?''
E: ''Zelta sietiņš.''
V: ''Kāds kāds?''
E: ''Zelta sietiņš!''
V: ''Ā, tātad tu dejo?''
E: ''Jā."
Laine, Edgars un Līva rēc.
V: '' Redzu kāds te ar tevi cenšās iepazīties!''
Mairita: ''Nē nē, tie ir kolēģi!''
V: ''Nu ne jau viņi, es!''
Saskatīšanās.
V: ''Mani sauc Vilnis, starp citu.''
E: ''Jā...paldies...prieks iepazīties.''
Pēc kādām 20 min., kad taisos celties augšā, Mairita prasa viņam vai varu iet.
V: ''Nē nu tu vari, bet, ja tu gribi, vari arī pasēdēt. Arī mašīnā.''
Solveiga steidzīgi klibo prom.

Ar Annu dodamies mazā pastaigā un satiekam Elvīru. Kamēr viņas runājas, ieraugu Paeglīti, Zanribu un Kaltmani, dodos sasveicināties, bet pirms es esmu paspējusi kaut ko pateikt, Riba burtiski mani apēd ar iznīcinošu monologu. Tai nu gan ir iekšas! ''Vilksim košu nojaucam pēdējā pakāpē, un visa vaina tiek novelta uz nabaga Kristiānu:D Dejas laikā Edgars samežģi kāju un es otro reizi dodos uz traumpunktu, cerībā, ka tur nebūs Vilnis. Viļņa nav, bet elastīgo saiti arī nedabūju. Nabaga Edgars! Kristiāns ir vienkārši fantastisks. Mairita paziņo, ka iepriekš viņu rādīja TV un viņš visu laiku esot muldējis, tagad varētu runāt mazāk. Ejot garām kamerām viņš atkal visu laiku vārās, par netaisnīgo dzīvi un ka viņš vairāk vārdiņu neteikšot. ''Pūpolītis'', manuprāt, sanāk tīri veiksmīgs. Pēc tam ar Annu izstaigājam visus pārtikas plauktus un es pat pamanos nosūkāt vienu karameli:D Kad Platpers paziņo, ka visi var palikt uz sadziedāšanos, saskumstu, jo tur galīgi nekas nesanāk, nav neviena pieaugušā, ar kuru varētu palikt. Pēc tam kaut kā noskaidrojas, ka šeit atrodas Elīna un viss skaidris kā varu tikt uz sadziedāšanos. Protams, Ivetai ir jāuztaisa hajs par to, ka viņai vajag redzēt manu pieaugušo un tad beidzot tieku prom, tieši uz ''Lilioma dziesmu''. Tālāk bezgalīgi ilgā rēkšana par Platpera prikoliem, piemēram, ''Tad netici tām babām vis'', ''Pie Jura dzīve mana'', ''Netais' te burzu'' u.tml. Tad kārtīgi izdziedamies tramvajā, pasmejamies par veci BMW un veci uz soliņa, aizbraucam pie viņas, paēdam, parēcam par kaimiņiem un ejam gulēt.

Svētdiena - pamostos 13.30 un aizlaižos mājās. Tālāk pilnīgs nasings.

Kā man vispār kopumā ir gājis? Pa visu nedēļu kopā esmu gulējusi tikai kādas 6h . Atklāju jaunu terapiju: viena kafija atver acis, otra kafija pieceļ kājās, enerģijas dzēriens liek kustēties un milzīgs gribasspēks liek dejot. Diemžēl tam visam ir nelegāli blakusefekti vakaros - sāpoša galva, bāla seja, zili loki, sačakarētas iekšas un atņemta enerģija. Manas sakasītās locītavas izskatās kā sadurstītas un velku kājas pa zemi ar mehāniskām, iestrādātām kustībām. Citi droši vien domā, ka esmu narkomāne. Laikam laiks atpūsties.

Atā:)

P.S. Sorry par kļūdām, nav spēka labot.

Sveika, Solvēga, tev smukas kurpes...

Es pat nezinu, kā lai sasveicinās šoreiz. Tātad jums vienkārši nāksies pieņemt, ka esmu šeit uzkritusi no zila gaisa. Sāksim.

Mana ģimene ir fantastiska. Labāku ''sweet 16'' es nevarēju vēlēties. Viss sākās ar atkārtotu parādīšanos Elīnas mājā, kur mēs četru dienu laikā esam paspējušas uztaisīt zemeņu kaujas, noskatīties draņķīgu šausmeni un sakrist visiem uz nerviem. Parasti mēs paspējam daudz vairāk, bet mani sajūsmina šī bezjēdzīgā sēdēšana dzīvoklī, skatoties stulbus MTV šovus u.tml.

Otrā tūre tika atklāta braucot uz laukiem. Nē, nu vispār jau tikai mēs varam nogulēt 3/4 ceļa un vienalga mašōnas pasažierus novest līdz pēdējai stadijai. Recepte, kā to izdarīt? Ņemiet vienu labu draugu, ar labu humora izjūtu, sasēdieties šaurā, piekrāmētā mašīnā, kaujieties, spārdiet priekšējos krēslus, skaļi dziediet līdzi radio(ja rindiņas vidū iešaujās prātā cita dziesma, nekautrējaties ar ķērcienu sākt dziedāt to), izjautājiet vecāko brālēnu vai brāli, par viņa attiecībām, ēdiet citiem domātās bulciņas, vēlams piebirdinot visu apkārtni, sarežģītās satiksmes vietās skaļi izbļaujiet pretrunīgus norādījumus šoferim, pie katras neveiksmes piekabiniet attiecīgajai neveksmei vārdu -fail (piem: bumbas-fail, mākoņa-fail, bulciņu-fail, dabas-fail), guļot skaļi krāciet un siekalojieties, sakrītot viens otram virsū, pamostaties ar skaļu iebļāvienu tieši tad, kad kāds to ir vismazāk gaidījis un, pāri visam, nevaldāma, zirdziska ķiķināšana, griezīgā falsetā. Brīnums, ka mūs vispār vēl kaut kur ņem līdzi.

Bet, atklāti sakot, man patika pats vakars, ar mierīgām sarunām, kas pamazām pārgāja uz pavisam nemierīgām un, kā vienmēr, beidzās ar Nila apsmiešanu. Vēl man patīk tas, ka gulēju kaut kādā sūdīgā caurumā, gultas vidū. A ko darīt?

No visām radinieku dāvanām man vislabāk patika kaste ar marcipānu (līdz šim domāju, ka viņi manas iegribas uztver visai nenopietni) un puķes no Aigara, kuras viņš sākotnēji vispār bija atstājis Rīgā, un tikai pateicoties vecmāmiņai, es pie viņām arī tiku. Ak jā, vēl arī ikgadējā frāze: ''Audz liela, stipra, klausi vecākus'', bet tas jau tāpat bija paredzams, ka tas mani vajās katru gadu, līdz pat apmēram 40.

Mani draugi ir fantastiski. Vispirms jau paldies Annai, kas piezvanīja tieši 00:00, ar muļķīgo jautājumu, vai es guļot. Kā tad, pati noticēji?:D

Un ,otrkārt, nevienam no jums nav tik radošu drauga kā manējie. Nu padomājiet, jau pats iesaiņojums vien bija ko vērts - divas, avīzēs ietītas, kastes, uz vienas aprakstīta mana seksualitāte, turklāt viss aptīts ar milzīgu rozā lenti. Un iekšas kastēm vispār bija nepārspējamas. Biļete uz Mika koncertu, kaklā karams mediators, rozā disku maciņš, ar smieklīgiem suņiem, kurš piepildīts ar diskos sarakstītām, ideālām filmām, rozā baletsvārciņi, no gaidīšanas novītusi puķe un, pats galvenais, lillā krokši, kas aplīmēti ar visvisādiem rozā spīguļiem un rozā plastmasas spaikiem sānos. Hell yeah!

Vakar 4.00 sāku skatīties ''Breakfeast at Tiffany's'' un aizgāju gulet 6.30. Sekas: nedrīkst pa dienu sēdēt, savādāk visu laiku gribās gulēt. Secinājums: ja agri jāceļās, tad vai nu jāiet gulēt pirms 2.00, vai nevajag iet vispār. Turpmāk ievērošu.

Bet filma bija fantastiska. Šovakar - ''Gentelmen prefer blondes''. Nevaru sagaidīt, jau tagad staigāju dziedādama ''Diamonds are a girl's best friend''.

Vēl paldies Paulai un Simonai par foršo dienu ezerā un Sandrai par jauko ballīti, ceru, ka pašai patika:)

Cheers.

Kārtējais futbols:D

P.S.Nedēļas vārds - lampinjoni. Tad es tos lampinjonus arī uzliku fonā, lai jums jautrāka lasīšana!