Vai tev garšo vitamīni...klip klap klap!

Ak, mans Dievs, ak, mans Dievs, ak, mans Dievs, ak, mans Dievs...rīt viss ies pa gaisu, jo atkal būs kopā redzami Kārlis un Madara...tik sen neesmu redzējusi viņus kopā, ka man pilnīgi jau skan galvā Madaras bļāviens: ''Tu esi tiiiiik garš!''

Nu labi, tā tāda atkāpe no tēmiņas un - bāc, šitajā Cosmo, kas man te priekšā, Kellija Klarksone izskatās it kā būtu dabūjusi ar pannu pa ģīmi:D - un...un...ko es gribēju teikt?

Okei, laikam vēl joprojām esmu nedaudz apjukusi(tas tik būtu joks, ja es pati beigās netiktu:D). Uzlikšu ABBu vai kaut kā tā, lai nomierinātu nervus.

Nu tā, kamēr man aizmugurē skan ''Money money money''(kafejnīcas tantes, jūsu laiks!), paspriedelēšu par matemātikas mājasdarbu. Kaut gan, kas tur daudz ko spriedelēt, pakaļā un viss! Es jau jūtu, ka vajadzēs lūgt rīt norakstīt to teksta uzdevumu par smalkmaizītēm(galvā Annas balss: ''Mmm, ēdiens''). Varētu jau nepildīt, bet gan jau šī ievāks burtnīciņas, hihihi.

Un skan ''Take a chance on me''. Woah woah, cik laba mūzika. Labi, nav ko slēpt, es te tā nečivinu(vai kā tagad moderni saka-tvīteroju) tikai tāpēc, ka biju nojukusi, vienkārši baigi niez mēle pateikt, kaut ko par trīskāršajām dāvanām un visu pārējo, bet neko jūs nedabūsiet zināt, skaidrs??? Domājat esmu tik blonda un nezinu, ka kādreiz kāds arī šo sviestu lasa? Neesmu nemaz tik stulba, kaut kāds smadzeņu potenciāls jau man ir!

''I feel like I win when I lose...'' Waterloo, pietiekami laba dziesma, lai kļūtu slavens. Un pietiekami laba manai šodienas pāri plūstošajai enerģijai visas dienas garumā. Labi, atzīstos, ka biju mazliet pieklusui pēc ''Vārnu ielas republikas'', bet vienalga ātri atguvos un šobrīd man dzirksteles sprakšķ visos galos. Būtu šodien dejošana, tad gan viņi visi redzētu.

''Does your mother know...''. Vai jums nemēdz bū iekšā tāda patīkama gaidīšanas sajūta, kaut gan it kā neko nevajadzētu gaidīt? Man ir. Un ar šo sajūtu šoreiz arī beigšu. Līdz nākamajam tusiņam, mani mīļie!

Ā jā, sveicieni Paulai, klausos ''Mamma mia'':D

Un jā, manu ģitāru sauks Harijs;)

Vīrietis? Sieviete? Cits.

Twitterā rēcu, bet iekšā dusmas, tādas, ka drīz sākšu laist dūmus pa ausīm un skaļi svilpt kā Simona, kas ieraudzījusi Zahāriju(vai arī, normālu ļaužu valodā, kā prosta tējkanna).

Nu kādas, pasakiet man, KĀDAS tiesības ir Kalējai(kura starp citu ir mana MĪĻĀKĀ skolotāja) vienkārši ņemt un visu laiku KVIZā apzināti atbildēt uz visiem jautājumiem to sliktāko. Tik grūti paturēt savas domas pie sevis?

Daina Kalēja (bij.Vecroze )
Kā tu domā, vai Solveiga Bruvere mīl iedzert?
Jā

Daina Kalēja (bij.Vecroze )
Vai Solveiga Bruvere ceļotu ar "stopiem"?
Jā

Diemžēl tālāk par desmito lapu viņš maita nerāda, bet priekšstats jau jums radies...

Labi, mierīgi, Solveig, mierīgi...

Šodien tā izsmējos par foršajām, astoņu lapu biezajām ''aptaujiņām'', kurās bija tik smieklīgi jautājumi. Nē, nu paši jautājumi jau nebija tik smieklīgi, vienkārši bija jautri par viņiem ierēkt:D Vēl esmu pamanījusi, ka mazie konflikti ar Grišāni šķietami pavisam beigušies, un man atkal atgriezies vecais prieks, ka mums tomēr ir normāla klases audzinātāja.

Tad vēl bija tīri jautri garajā starpbrīdī ar Paulu atkal ''kurpīt'', kaut gan žēl, ka Ingeborga ne reizi nenogāja garām ar rozā meitu, lai atkal varētu teikt: ''Mēlns, mēlns, mēlns...:( Un man tik ļoti patīk viņas kalēju kurpes, kā radītas ''kurpīšanai''. Ev, Paula, tikko pamanīju, ka izveidojies saliktenis-''kur'' un ''pīšana''! Labais, ne?:D

Vecā Aņa atkal sportā visus pārspēja ar savu labāko izteiksmi, kad viņas druška ņēma un viņai noelsās tieši sejā. Un Salātiņš arī sevi pārspēj, jo tiešām nebiju cerējusi uz tādu prieku no šī nesavtīgā cilvēka, attiecībā uz ģitāru.

Liels prieks redzēt tik laimīgu Simonu. Bieži gadās redzēt viņu priecīgu, nu bet laimīgu....

Vispār es laikam par dzīvi nesūdzos, pieredze rāda, ja viss ir dirsā, labākais tikai sāksies(bet vai labākais? Varbūt tikai jautrākais?), tātad es dodos ar trim soļiem un vienu kūleni līdz virtuvei, lai apēstu sesto desiņu porciju, jo par ēstgribas trūkumu es nevaru sūdzēties, tas ar manu vārdu un būtību kaut kā neiet kopā...

Nē nu tā piezīme pēdējās iekavās man atgādina foršo mūzikas vakaru.

Solveiga:''Nesaprotu vārdu ''Un vai zils, ir tikai zils'' nozīmi.''

Inese:''Nu kā, tur taču ir dziļa doma!'':D

Nē, viss, es beidzot beidzu bezsakarīgi muldēt. Eju ēst. Arlabunakti.

(Fragments no vēstures mācību grāmatas: ''Hitlera žesti un viņa runu emocionālā maniere, kuru laikā viņš gandrīz pats nonāca histērijā...'' Tā izskatās histēriska, dusmīga un sašutusi Solveiga. Īsāk sakot-smieklīgi.)

Sarkanie, karstie čilli pipari...

Mani sāk pārņemt sajūta, ka Sandra, pati savām rokām, noorganizēs manu nāvessoda izpildi, ja es beidzot nesākšu rakstīt. Sākumā nelikās nemaz tik slikta doma, bet tad nolēmu, ka esmu pārāk jauna lai mirtu, tāpēc pārvarēju savu slinkumu un šeit nu es esmu.

Vispār esmu sapratusi, ka neatceros to meiteni, kura tieši pirms gada bija neticami laimīga un visu laiku centās tikt uz pilnīgi visiem iespējamiem un neispējamiem tusiņiem...tagad es tā kā tāda veca tante visiem čīkstu telefonā: ''Nē, man nav laika, jāpilda mājasdarbi, jāiet uz veikalu, esmu nogurusi, man sāp kāja...''. It kā mani tas kādreiz būtu traucējis, es vienkārši esmu...nē...es nespēju to pateikt...(apņēmīgaelpasievilkšana)...GARLAICĪGA! Esmu pasīva, garlaicīga un pati sev apnikusi. Kaut kas ir jāmaina un apsolos laboties, lai jums nav par mani jāaizmirst.

Brīvdienas ilga tikai 2 nedēļas, bet sajūta tāda, it kā es būtu bijusi pusgadu ilgā atviļinājumā un tagad mēģinātu aptvert, ka jāsāk atkal strādāt. Bet negribās un negribās, un iesākt tik grūti...Bet prieks, ka klase iesākusi otro semestri ar tik jauku pasākumu kā bērnunama apmeklējums, tas bija lieliski. Man tik ļoti patīk mazi bērni un šie vēl jo vairāk, laikam man patīk sajūta, ka varu kādu samīļot un pasargāt.

Tagad paralēli skatos ''Greizo spoguli'' un domāju cik krieviem tomēr labs humors. Vienkārši fascinējoši!

Diemžēl šis ieraksts ir tikpat garlaicīgs...gribēju teikt kā es pati, bet nepaspēju. Vecaistēvs sāka ar mani kasīties, ka apakšā ģeniālajām ''Greizā spoguļa'' tantiņām ir sievietes nevis vīrieši, un pierādījās mūžveca patiesība, ka ar veciem cilvēkiem nav vērts kasīties, LOL :D

Labi, kad būšu atgriezusies dzīvē, apsolos uzrakstīt kaut ko labāku, nevis šo murgu(kura laikā jau noteikti esat aimiguši uz klaviatūras un tā tagad izdveš garu, vienmērīgu pīkstienu), tad arī noteikti atgriezīsies mana vecā draudzene ironija. Es ceru.

Standartīgs sveiciens, kolēģīšiem!:)