Mērķis attaisno līdzekļus...

Šoreiz tomēr gribētos kaut kā mazliet nopietnāk...ar normāliem cilvēkiem tā nenotiek, bet ar mani tomēr ir noticis.

Jau sākot savas deju gaitas, es sadalīju savus mērķus pa posmiem. Sākumā nolēmu, ka starp visu ne pārāk jauko atlasi, mēģināšu nokļūt skatuves priekšplānā, savā trīsgadīgā bērna prātā pati izkalkulēju, kas man jādara, un beigās pat tiku pie karoga nešanas, kad stādīja priekšā mūsu grupu. Tad izdomāju kurus cilvēkus gribu pārspēt, un lēnām sāku uz to tiekties, kamēr pēc apmēram 4 gadiem to sasniedzu. Tad sagribējās dejot solo. Muļķīgi, bet kaut arī es nebiju labākā dejotāja, es paspēju nodejot 5 sologabalus. Un tad es neatlaidīgi, ar milzīgu piespiešanos sāku tiekties uz savu galveno lielo mērķi. Tas saucās LABĀKĀ DEJOTĀJA. Arī tas prasīja daudz laika, pacietības, spēka, asaru un histēriju. Neskaitāmas reizes bļāvu, ka vairs nekad nedejošu, taču...es ne reizi to nebiju domājusi nopietni. Tas jau bija iegājis manā būtībā.

Pēdējo gadu nodejoju kā viena no labākajām...nē es nebiju labākā, bet mani sāka ievērot un es tiešām jau biju gatava beidzot sākt strādāt pie paša svarīgākā. Un tad mūsu grupu likvidēja un mani pārcēla uz augšu, pie apmēram 20 citiem cilvēkiem ar daudz lielākām ambīcijām un gribasspēku, pie cilvēkiem, kuri nekad nebeigs cīnīties viens ar otru, lai saniegtu labāko. Un esmu atrauta atpakaļ nulles punktā. Paldies visiem skolotājiem, kas vēl man tic, ja tādi vispār ir...Sevišķi paldies skolotājam Gintam, uz kura palīdzību es ceru ceļā, kas vedīs cauri atlikušajiem gadiem, jo tā galā gaida Kultūras koledža un vēlēšanās atgriezties šajā kolektīvā, nu jau kā skolotājai.

Liekas muļķīgi tiem, kas nav šajā notikumā iesaistīti, bet man šovakar tāds noskaņojums. Galu galā šī ir vieta, kur visu, kas iekšā sakrājies, izlieku uz āru. Tāpēc arī klusais lūgums nenosodīt un neizsmiet...

Paldies par uzmanību, nākamreiz apsolu kaut ko jautrāku...

Nu ko var darīt...

Šovakar pie žļurstīgā siera es netiku, kur nu vēl pie picas, bet man laimējās tikt pie cepumiem un sulas, kaut gan siers, protams, būtu labāks...

Beigās tomēr aizgājām pie Grišānes un kaut arī sākumā bija bišķi garlaicīgi, vēlāk nebija iemesla nožēlot, beidzot dzirdēju Sandras gammas un vēl šo to, tagad laikam es viņu pavisam apskaužu, bet bija baigi labi:D

Nē nu man jau bija žēl, ka Ineses nostaļģiskajā brīdī man ar Paulu bija iekšā histērisks rēcamais, kurš šad tad arī piedzīvoja izlauzšanos.

Vēl dīvaini, ka es NEVIENU pilnīgi NEVIENU brīdi nepavadīju tajā sasvīdušo dejotāju virpulī ar raustīgajām gaismām. Tā vietā ierēcām par ''Kas Inesei somiņā?'' un Arvīdu. Par ''pūt vējiņi'', ''tad pie kājām nokrita lapa'', ''ne jau tev mani sildīt'' un vispār par visādiem latgaļu šlāgeriem...par vecajām likteņdzirrrrrnām jau vispār nerunāsim:D

Uzskatu, ka bija vērts iet...pats neticamākais bija tas, ka pat neparēcām dižo fizmatu kompāniju, šim procesam vēlama viena Anna un viena Marija, kaut gan Sandra un Paula ir labi aizvietotājprodukti:D

Ai par godu tam, ka sākušās brīvdienas es neiešu gulēt līdz pat rītam.

Līdz rītam, cienījamie eirokolēģīši!

http://www.youtube.com/watch?v=dKv4exGHvqw

P.S.Mēs taču visi mīlam blondīnes, vai ne?

Man pa barabanu...

Ak, sāksim ar to, ka paldies manām draudzenēm par viņu blogiem, it sevišķi Annai par teicieniem ''lai Ose noķiķinās'', ''dimanti ir meiteņu labākie draugi'' un ''sveicieni brāļa kungam'', arī man gandrīz kāds vēdera preses muskulis pārsprāga to atceroties:D

Manā dzīvē pašlaik ir tik daudz garlaicīgu lietu, ka pašai kauns paliek. Bet garlaikoties nozīmē atpūsties, tāpēc labs garīgais. Tomēr es nesaprotu, kur palikusi visa mīlestība, kas parasti virmo gaisā, laikam to līdz apmēram Lieldienām būs aizbiedējis slapjdraņķis. Šodienas sniega aukstā vētra gan mani paspēja uzjautrināt, jo tieši tajā brīdī mēs ar Elīnu un čipšu paku vilkāmies pie viņas un aprēcām viena otru, jo uz viņas galvas bija sakrājusies pamatīga sniega čupa, bet mans aplipušais vilnas mētelīts mani padarīja par sniegavīru. Protams, tiklīdz izgājām no veikala, tas putenis sākās, bet tiklīdz iegājām mājā-beidzās. Sasodītie Mērfija likumi!

Arprāc kā man negribās pimdienu, jūtu, ka matemātikā nebūs labi, galu galā es taču aizlaidos no konsultācijām...bet laikam jau, ka šajā semestrī vairs neko nevar labot, vismaz prieciņš, ka pārējos priekšmetos iet tik labi, pat ķīmijā, kur mani jau godina saucot par Solveigu:D
No otras puses pirmdien ir dejošana un, kopš man tur ir laba kompānija un forša, deja esmu laimīga.

Labi laikam došos gulēt, rīt taču jāceļās 6:00, lai var noskatīties ''5min. ar Ilzi!''

Čau!:)

Nekads šopings, nekadas izklaides, nasings...

Vēl joprojām man ir ķipa mājas arests(ak vai, mamma tikko atnāca mājās no dejošanas sapulces, LOL vēl pat nav ienākusi istabā, es jau informēju:D), bet uzzināju, ka tiek plānots kaut kas sakarā ar Labo Domu Ziemassvētkiem(ak kā gribētos), bet nez vai mums...:(

Nu šitā diena galīgi nebija zemē metama(vēl viens spārnots teiciens). Skolā kā parasti gāja jautri, it sevišķi tāpēc, ka dienas beigās man piemetās foršs ikucīts un es gāju mājās žagodamās:D

Pēc tam, kad biju ienākusi VEFā, redzēju, ka mūsu foršākā skolotāja (sabiedrībā pazīstama kā Trakā balerīna), stāv un vēro gleznu izstādi, kuras temats vēl nesen bija ''Cilvēks un Vide'', tāpēc nevarēju saprast, ko viņa tur stāv. Nu neko, sasveicinājos (tā caca ''Armani'' džinsos man neatbildēja, tikai izskatījās ļoti samulsusi), un gāju tālāk. Mēģinājumā sapratu to, ka Saļka ASK domā, ka ir šausmīgi kruta, bet īstenībā viņu pat tādi objekti kā Roberts nodirš:D Tāpat arī fakts, kas izraisīja ņirdzīgu smīnu manā skarbajā sejā (nejautājiet, bez skarbuma devas tajā grupā neizdzīvot:/), viena muļķa zoss uzķērusies uz Eduarda ''sexīgo'' izskatu un jokiem. Pēc mēģinājuma, varu pavēstīt, ka tomēr esmu pirmajā sastāvā, gāju mājās un sapratu, kāpēc Balerīna tur kaut ko pētīja, iepriekšējās izstādes vietā bija uzradušās fočenes ar citām balerīnām (īstajām). Pēc tam sekoja gājiens mājās ar Emīlu, garšīgas vakariņas un mamma labā garastāvoklī.

Protams, pa visu bija daudz priecīgu un skumju (pārāk bieži VEFā pārņem skumjas) notikumu, bet slinkumiņš rakstīt.

P.S.Kārtīgi izrēcos par Elfa teicienu: ''Dieva nav, ir tikai fizika!''

Ak jā paskaidrojums, ko nozīmē neīsta balerīna:

Ārprāc!

Pirmkārt, virsraksts totāli atbilst šitajam memuāram ar visu c;)

Otrkārt, dažas visai ierēcamas atmiņas(rofl)(devil)

Peace ar dūraini:D
Diemžēl nācās nogriezt transvestītu pēc paša lūguma:(

Vēl viens cilvēks, kura melnajā sarakstā jau būšu iekļuvusi:D

Bilde par kuru sajūsminos katru reizi, kad redzu!

Tas nu tā atmiņām...bet tagad pilnīgi nopietni par nenopietno, māte man aizliegusi iet tusēt līdz Jaunajam gadam , un kaut arī līdz šim tā parasti nebija taisnība, šoreiz izskatās, ka diezgan nopietni būs jāpalūdzās. Tā kā varbūt daži jau būs sapratuši, ka runāju par Helovīniem, tad laikam līdz tam laikam vispār būs no palikšanām pa nakti u.t.t. jāatsakās:(

Vēl esmu secinājusi, ka man pārāk bieži sāp galva, tāpēc nejēdzu loģiski domāt(nejautājiet, šodien atkal sāpēja galva:D)

Es vēl varētu stāstīt un stāstīt, bet jāiet taisīt zīmēšanu, savādāk jaukajai Reimandovai atkal būs ko piebilst:D