Bet ne par to šoreiz stāsts.
Es tikai jums gribēju pateikt, ka atkal esmu visu salaidusi dēlī sešu stundu laikā, pirtī uz dīvāna. Ka noteikti izgāzīšos nākamajā fizikas kontroldarbā, jo nesaprotu neko un vēl neesmu izpildījusi mājasdarbu. Ka dejošanā man tagad būs jācīnās ar zobiem un nagiem, ja gribu tikt vēl augstāk. Ka esmu slikta draudzene. Ka man ir daudz augoņu. Ka mana dzīve rit ideāli.
Patiešām ideāli. Protams, mīnusu ir pietiekami, bet...velns lai parauj, es atceros tik ļoti daudz reižu, kad man viss bija kārtībā, bet es nejutos labi, un tagad es saprotu, kāda vērtība ir justies laimīgai par spīti visam augstākminētajam. Un nē, man nav kāds īpašs iemesls (varbūt tikai mazdrusciņ dejošana) KĀPĒC es jūtos laimīga, tā vienkārši ir.
Vienubrīd man šķita, ka mana dzīve ir mainījusies uz labo pusi, bet tad es sapratu, ka mainījusies esmu es pati - kļuvusi mierīgāka, nosvērtāka, harmoniskāka, nedaudz vairāk pofigiste un, jā, laikam arī savaldīgāka. vai tas norakstāms uz to, ka izkāpju no sava ieilgušā pusaudžu vecuma? Nezinu. Varbūt. Bet pagaidām tas ir tīri patīkami.
Tagad, kad esmu beigusi nopietni muldēt par ķipa gudrām lietām, varu atkal iekāpt stulbajā un pastāstīt savus iespaidus par pirti. Visspilgtāk atmiņā palikušās lietas:
- Mana ierašanās. Es jau biju sagatavojusies, ka tur ies vaļā traka ārdīšanās, puse būs piedzērusies, puse vēl dzers, bet...es ienāku iekšā, visi klusumā sēž uz soliņiem un dīvāniņiem, kaut ko paklusi runā, mētā neveiklus jokus un rodas iespaids, ka kaut kā nekas nenotiek. Neesot vēl ieradies Kārlis ar mūziku. Nu jā. Tas visu izskaidro.
- Drāžamās istabas apskatīšana ar dažādiem cilvēkiem, darot dažādas lietas. Tā arī tur nebiju kopā ar Kristapiņu, bet fotogrāfiju spraušana bija jautra:D
- Gājiens pēc šmigas. Pat dzertuvē, kas atrodama Ineses mājas galā, paguvu baroties no cita cilvēka glāzes (man patīk nemaksāt, jo Jēkaba draugi ir tik jauki). Un atpakaļgājiens, gar pašvaldībnieku mašīnu arī bija labais...tas jau nekas, ka divas tur tādas drusku mazgadīgas:D
- Pirts. Kādas kombinācijas tik tur iekšā nebija, bet visbriesmīgākā bija Simona un Džemma reizē. Viena bļauj, otra gāžās un grūstās...sviests. Tā dēļ man atkal nācās baroties no svešiem aliņiem (nu tā ne, tā ne!)
- Baseins. Pirmajā reizē ielēcu pati (un tikpat ātri atkal izlēcu ārā) un otrajā man palīdzēja Rons (vienkārši pienākot no muguras un ieceļot). Pēc tam jau bija viss pofig, nafig un vienā brīdī es viena pati cīnījos pret 5 džekiem (šļakstoties), un jūs pat nespējat iedomāties, kurš tika gandrīz noslīcināts ūdenī, kas lidoja no visām malām. Bet vispār es baseinā šoreiz pavadīju ahujenna maz laika. Pašai brīnums.
- Pirts priekštelpa. Vēl aizvien nezinu, kurš nesaprata, ka ņehuj tur vemt. Taču tīrīšana arī savā ziņā bija smieklīga, jo Anna nemitējās staigāt pakaļ un saukt mani par veci (varbūt nodibiniet ar Kārli domubiedru grupu ''Solveiga nav meitene''?)
- Vinetas atbraukšana. Prieks, ka viņa to repisko veceni nolika pie vietas, jo patiešām nebija noticis nekas TĀDS. Nu labi, bija pievemtas visas malas, kāds dauzījās pie durvīm un lielākā daļa bija pilnīgā pālī, turklāt viss netīrs un trokšņains bet normāls tusiņš, nu! Manuprāt, nekas pat nebija salauzts, būtu pateicīga vismaz par to!
- Sandras brālis, ar kuru nekad nebiju runājusi. Līdz šim man likās, ka viņš mani uzskata, par dīvainu, bet nē. Tīri normāli paskaidroja, ka repiskajai vecenei tomēr ir iemesls psihot, bet vispār viņš arī viņu nesaprotot. Labs, Andri!
- Un tad, protams tās slavenās sešas stundas, kuru laikā mans maršruts bija ''dīvāns-stienis-tualete-pīpētava'', brīžiem mainot kursu, vai ejot krusteniski. Paldies Kārlim, kurš mani pamodināja gandrīz ielaužot ribas un tad izmantoja manu apjukumu, lai mēģinātu ieskaidrot, ka esmu džeks. Nē, nu patiesi, zēni! (Vārgi uzsitu uz galda ar plaukstu vai dūri).
- Nevaru nepieminēt arī ''Beat beat'' dziesmu, ''Juris Mix'' izpildījumā. Piedod, Juri, bet, lai svētītas pārsliņas un dimanti, es nevarēju nesmieties.
- Un tad gājiens mājās, par kuru nestāstīšu. Noriebies jau rakstīt par lietām, kuras tāpat neviens nelasīs, ja vien kaut kā nedarīšu zināmu, ka blogs atmodies.
Paldies: Simonai - par tusiņu, Paulai - par to, ka biji visu laiku man blakus, Elīnai - par zināmu stulbuma devu, Kārlim - par uzjautrinošu personību un to, ka palīdzi man izprast vīriešus, Rihardam - par labu stieņa dancingu, Annai un Sandrai - par to, ka esat tik jaukas,
Kristapiņam - par to, ka vienmēr liek pasmaidīt, Jēkabam - par mūžīgo ballītes dvēseles būšanu, Annai Dacei - par citas dabas parādīšanu un saprotošo attieksmi, Džemmai - par smieklīgu kondīciju, Jurim - par ''Beat beat'' un Jānim (kā raksta dimeidžs?) - par profesionalitāti ''Gossip girl'' jomā (pirmais džeks, kurš paskatoties uz manu telefonu, nenoprasīja, kas tas par čali uz fona) un...nu jā...laikam jau arī par dīvāniņu.
Tas arī īsumā viss. Paldies par lasīšanu.
Solveiga, kas nav meitene.
P.S. Tikko pārlasīju, un secināju, viss baigi saraustīti uzrakstīts. Sūdīgi man.
