Labrīt, labdien, labvakar...
Vai tas ir slikti, būt savādākam nekā citi?(Ak nē, ļoti nopietna tēma un jau ar atskaņām:D) Jo šodien, ejot pa ielu, es redzēju, ka tik ļoti atšķiros no pelēkās masas...un it kā nepietiktu ar to, ka es atšķiros, es vēl arī tusēju ar tādiem pašiem dīvaiņiem...vai nav jocīgi? Un stulbākais ir tas, ka es ļoti labi zinu uzskatu, ka galvenais ir domāt savādāk jeb vienkārši orģināli, bet es par to ļaunumu iedomājos izlasot teicienu ''Ja esi vilku barā, mācies kaukt.'' Es patiešām domāju, ka ar atsevišķu domāšanu kaut kur var tikt tikai Gabijas Šusteres romānos. Nu tas tā.
Vēlos pateikties Paulai un Simonai, par piektdienas vakaru un visu piedzīvoto. Ai, kā tas uzlaboja garīgo, tāds jauns enerģijas lādiņš, kā teiktu tie krutie psihologi. Un Billes kokgriezums izraisīja tiešām ļoti lielas pārdomas, vakarā pie tējas krūzes. Neticu, ka esmu atradusies savam favorītam tik tuvu. Par eko bodi jau vispār nerunāsim. Vēl tagad ķiķinu kā Laumiņa, kad atceros.
Marija ir slima un laikam netiek uz talku. Kas gan atbrīvos Biķernieku mežu no čiekuriem?:(
Kleitas auduma meklēšana prasīja tikai 4h, bet es biju tik ļoti izsūkta, ka apēdu pusi lazanjas, 6 banānus, saldējumu un kaut kādu makdonalda komplektu, turklāt vakarā neaizgāju skriet. Sliņķe. Pēdējās pakāpes.
Nevaru veirs izturēt bez Harija. Es jau viņu MĪLU!!! Ja nu, kamēr es te sēžu, viņu šobrīd jau ir nogrābusi cita? Ak nē, atkal šīs ļaunās domas...
Jūtu, ka nākamā nedēļa būs viena vienīga skriešana, tik daudz kas jāpadara...būtu jāsāk jau no rītdienas, jo ir dejošana, bet lai viņi iet kārties...uz speciālajiem ''Taureņu vasaras'' mēģinājumiem vairs neiekritīšu...
Nu laikam jābeidz. Nav jau arī vairs īpaši daudz ko rakstīt. Palieciet sveiki.
P.S.Deram, ka Sandra jau šobrīd plāno kādu uzmundrinošu komentāru par Hariju, jo visu pārējo izlasīto viņa jau ir aizmirsusi:D
sestdiena, 2010. gada 17. aprīlis
ceturtdiena, 2010. gada 8. aprīlis
Tu taču esi ''easy-going''...
Sveikas, dāmas un vāģu kungi! :)
Apmēram pēc mēneša šis blogs beidzot ir atmodies, jo es nolēmu, ka pietiek filozofēt prātā un jāizliek tas uz pap...hmm ekrāna. Gribu īsumā pastāstīt kā pagāja mans mēnesis, ko esmu izfilozofējusi (grūti šito uzrakstīt:D) un kādas pozitīvās dziesmas man tagad skan fonā. Tātad, sākam. ''Sucking too hard on your lollipop...''
Tātad, šķiet, ka ir piepildījušās manas neprātīgākās cerības un mēneša laikā jauks pavasaris ir klāt. Es jau pat biju sākusi domāt, vai skolas māsiņas neprātīgajām iedomām nebūs pamats, nu es domāju par to sauļošanos sniegā. Un, kaut arī dažos ciematos šobrīd ir venēcija (dzīvei uz laukiem ir burvība sava...), es par to neuztraucos un dzīvoju laimīga. ''Everybody's gonna love today...''
Vēlreiz atgādināšu jums par to džeku AC/DC kreklā, kurš ir spītīgi nolēmis no manis neatkasīties(pieņemsim, ka viņš nezina, ka man ir blogs:D), bet man roka neceļas viņu bloķēt, jo tas ir tik uzjautrinoši. Lai jau nabadziņš pamokās. ''Big girls you are beautiful...''
Nu pa lielām šaibām tas arī viss. Ja, protams, neskaitam to, ka šodien bioloģijā Puškins mani izglītoja ar jaunu vārdu savienojumu: ''Loceklis, ar kuru parasti grēko.'' Vispār viņš ir BAIGAIS izvirtulis. ''Outside it's not raining...''
Tātad mana šodienas filozofiskais secinājums(neprasiet, kāpēc tieši par šo tēmu, tāpēc jau tā ir filozofija). Veltījums visiem cilvēkiem, kas man kādreiz ar pārmetošu izteiksmi ir kaut ko teikuši par modi. Es labāk gribētu, lai ieraugot mani pēc ilgāka laika, cilvēks, ar aizkustinājuma asarām acīs, padomātu ''Ak, Solveiga nekad nemainās, nekādas sajēgas par krāsām un stilu. Cik jauki.'' Jo es jau varu būt jaunākajās kolekcijās no galvas līdz kājām, ar perfektu grimu utt., bet tad vairs es vairs nebūtu es. Tas man šķiet krietni vien skumjāk. ''Diamonds are the girl's best friend...''
Vakar krietni uzjautrinājos, sēžot vannā un klausoties kā Mārtiņš mammai pilnā nopietnībā stāsta, ka mūsu kaķis mākot staigāt cauri sienām. Anna, deram, ka tavējais nav tik maģisks!:D ''But nothing's ever gonna change...'''
Šodienai laikam pietiks. Laba daudz nevajag (dažreiz man šķiet, ka visi mani izteicieni nāk no 19.gs.). Nākamais ieraksts būs ātrāk. NOT!(Lasi: nōōōōt) ''Do me a favor...''
Dziesma no kuras vienkārši NEVAR tikt vaļā- Gloria Gaynor ''I will survive''
Apmēram pēc mēneša šis blogs beidzot ir atmodies, jo es nolēmu, ka pietiek filozofēt prātā un jāizliek tas uz pap...hmm ekrāna. Gribu īsumā pastāstīt kā pagāja mans mēnesis, ko esmu izfilozofējusi (grūti šito uzrakstīt:D) un kādas pozitīvās dziesmas man tagad skan fonā. Tātad, sākam. ''Sucking too hard on your lollipop...''
Tātad, šķiet, ka ir piepildījušās manas neprātīgākās cerības un mēneša laikā jauks pavasaris ir klāt. Es jau pat biju sākusi domāt, vai skolas māsiņas neprātīgajām iedomām nebūs pamats, nu es domāju par to sauļošanos sniegā. Un, kaut arī dažos ciematos šobrīd ir venēcija (dzīvei uz laukiem ir burvība sava...), es par to neuztraucos un dzīvoju laimīga. ''Everybody's gonna love today...''
Vēlreiz atgādināšu jums par to džeku AC/DC kreklā, kurš ir spītīgi nolēmis no manis neatkasīties(pieņemsim, ka viņš nezina, ka man ir blogs:D), bet man roka neceļas viņu bloķēt, jo tas ir tik uzjautrinoši. Lai jau nabadziņš pamokās. ''Big girls you are beautiful...''
Nu pa lielām šaibām tas arī viss. Ja, protams, neskaitam to, ka šodien bioloģijā Puškins mani izglītoja ar jaunu vārdu savienojumu: ''Loceklis, ar kuru parasti grēko.'' Vispār viņš ir BAIGAIS izvirtulis. ''Outside it's not raining...''
Tātad mana šodienas filozofiskais secinājums(neprasiet, kāpēc tieši par šo tēmu, tāpēc jau tā ir filozofija). Veltījums visiem cilvēkiem, kas man kādreiz ar pārmetošu izteiksmi ir kaut ko teikuši par modi. Es labāk gribētu, lai ieraugot mani pēc ilgāka laika, cilvēks, ar aizkustinājuma asarām acīs, padomātu ''Ak, Solveiga nekad nemainās, nekādas sajēgas par krāsām un stilu. Cik jauki.'' Jo es jau varu būt jaunākajās kolekcijās no galvas līdz kājām, ar perfektu grimu utt., bet tad vairs es vairs nebūtu es. Tas man šķiet krietni vien skumjāk. ''Diamonds are the girl's best friend...''
Vakar krietni uzjautrinājos, sēžot vannā un klausoties kā Mārtiņš mammai pilnā nopietnībā stāsta, ka mūsu kaķis mākot staigāt cauri sienām. Anna, deram, ka tavējais nav tik maģisks!:D ''But nothing's ever gonna change...'''
Šodienai laikam pietiks. Laba daudz nevajag (dažreiz man šķiet, ka visi mani izteicieni nāk no 19.gs.). Nākamais ieraksts būs ātrāk. NOT!(Lasi: nōōōōt) ''Do me a favor...''
Dziesma no kuras vienkārši NEVAR tikt vaļā- Gloria Gaynor ''I will survive''
''First time I was afraid
I was petrified
Kept thinking I could never live
Without you by my side''
Tagad pārlasot un labojot kļūdas, secināju, ka baigi īsais. Bet sorry, čaļi, tiešām nav ko rakstīt... ''And you want three wishes...''
Abonēt:
Ziņas (Atom)