otrdiena, 2009. gada 29. septembris

Nice:)

Manos plānos šovakar nebija kino. Bet man nācās rīkoties spontāni. Un es nenožēloju. Jau no paša sākuma zināju, ka tā filma ir domāta man, ka viņa būs vienkārši perfekta, un tā arī bija...The ugly truth, iesaku aiziet visiem, kurus nebiedē vārds ''vibrators''(tas vēl ir maigākais). Laikam jāsaka, ka tādas attiecības kā šiem perfektajiem filmas varoņiem, es vienmēr esmu gribējusi, pēdējā laikā noriebusies maigā, saldā un skaistā romantika, es labāk paskatījos kā Gerards Batlers vārtās ar meitenēm želejā. Un johaidī, ja šajā Holivudas ārpātā bija kaut viens nepatiess teikums, lai man met ar akmeni. Pazīstu divus cilvēkus, kurim bija šīs ideālās attiecības, līdz tie idioti sagāja kopā...(ja pieļaujam iespēju, ka viņi to izlasīs, es sāku rakstīt testamentu:D)
Tas nu tā. Tikai ''nedaudz'' sajūsminājos:D Vispār kopumā esmu ar šodienu apmierināta, kaut arī neesmu vēl izmācījusies, beet vismaz fizikā četrinieks un prieciņš arī par simonu un viņas atzīmi, kas, manuprāt, ir iegājusi vēsturē:D

Rīt esmu nolēmusi nopietni atsākt iet uz dejošanu, turam īkšķus, kaut es atkal nepalaistos...

Nu nevaru izdomāt, ko vēl uzrakstīt tāpēc pagaidām viss!

P.S. Atcerieties ''The ugly truth'', obligāti jāredz, kritiķi-mutes ciet!

pirmdiena, 2009. gada 28. septembris

Jau atkal LOL XD

Man nenāk miegs...un viss tikai tapēc, ka pēc ģeniālās pastaigas pa Dominu nogulēju 5h. Zinu, ka rīt atkal nevarēšu piecelties, bet tas jau vairs nav nekas jauns:D Tagad dzeru ne pārāk garšīgu citronu tēju un klauso kā Inta smejas par jēdzienu vecais Saša. Bet viņš taču ir labākais sporta učuks ever, galu galā tas taču ir forši koķetēt ar apmēram 51 gadu vecu sporta skolotāju:D
Bet vispār par spīti manam nenormāli aktīvajam garastāvoklim man ir īsti mierīgs un harmonisks vakars ar Bītlu ''Yesterday'', kas viennozīmīgi ir mana mīļākā viņu dziesma.

Ok, dažkārt man šķiet, ka mana mazā māsa ir radīta tam, lai būtu harmonijas bojātāja. Tagad nāk rēka par viņas fantastisko dziesmu kropļošanu, pataisot tās par tādu kā skarbo repu, teikumu ''Tā jau ir normāla lapsa, tikai bez acīm!'' un viņas flegmīgo lasīšanu:D

Un es zinu, ka jūs noteikti nobeidzāties aiz garlaicības šito murgu lasot, bet neko nevar darīt, kaut kas jau bija jāuzraksta:D

Vairāk jūs nemocīšu, nākamreiz apsolu rakstīt tikai tad, kad būs kaut kas zināms par Ziemassvētku filmu:D

Atā:)

sestdiena, 2009. gada 26. septembris

Čau, sauļuki!

Milzīgs prieks, ka Marija tagad ir lietas kursā par jauno Ziemassvētku kases grāvēju, jo viņas idejas parasti ir labākās. Pēc tam kad Jānis, kurš tomēr uz tusiņi ieradās, bija aizbraucis, man sabojājās garastāvoklis dēļ kāda īpaša cilvēka un tad es uz karstām pēdām(ak, kas par spārnotu teicienu:D) izveidoju savu recepti labam garastāvoklim. Lūk, varbūt tas uzmundrina vēl kādu, sevišķi tas attiecināms uz maniem klasesbiedriem:
  1. Šīs dziesmas noteikti attiecināmas tieši uz klases kompāniju

Protams nav jau visas dziesmas, bet zaļo pļavu, atkūst sirds un tu savu sirdi devi man nelikšu, tas varētu aizbiedēt manus sekotājus:D

2.Palasiet Simonas blogu, jēgu var pazaudēt:D

3.Iedomājieties cilvēku, nu sauksim viņu, piemēram, par Laumiņu, kad viņa ļoti nopūlās un viņas aizsvīdušās brilles:D

4.Pamēģiniet iemarinēt frikadeles un tad atrakstiet man, kas iznāca!

5.Klusām pie sevis dziediet ''Dead dead dead, someday you'll be dead''

6.Un nobeigumā dziesmiņa, par kuru neņirgājos, patiešām ļoti patīk:

Tas viss mani tik ļoti uzmundrina, ka tagad emsu vienkārši perfektā garīgajā un prātā nāk visādi veci prikoli, piemēram viens, kura dēļ tikko gandrīz nogāzos no krēsla, Marija man tikko atsauca atmiņā: ''Baby, take off your nirēju kostīms''(rofl) tas vienkārši ir labākais:D

Nu tad neapšaubāmi līdz nākamajai reizei, kolēģīši!

piektdiena, 2009. gada 25. septembris

LOL XD

Viņām tomēr izdevās mani uz šo piedabūt! Pati nespēju noticēt, ka esmu parakstījusies uz šito, no manas puses, bezjēdzīgo pasākumu...Nu bet ja jau esmu sākusi, tad varu pateikt tikai to, ka man šodien labāk nevajadzēja kāpt no gultas laukā, jo šodiena ir viena no tām dienām, kad viss, kam es pieskaros, gāžas un plīst(pārsvarā izraisot apkārtējos dusmas vai sāpes). Vēl joprojām nesaprotu kā es atkal varēju salauzt Grišānei šujmašīnu, man likās ka visu daru pareizi:D
Bet vispār paldies klasesbiedriem, bez jūsu interneta valodas, marinētajām frikadelēm un čibukiem es būtu krietni vien sliktākā garīgajā...
Un vispār LOL Inta šobrīd zvana Jānim un mēģina pierunāt viņu nākt uz viņas dzimenes tusu un izklaidēt viņu un viņas draudzenes:D

Ok būšu godīga, man patiešām ir slinkums rakstīt kaut ko vairāk, šis bija tikai ekperiments pateicoties Sandrai un Džekiņam;)

Līdz nākamajai reizei, kolēģīši!